Foto: AFP/Scanpix
Ungārijas prezidents Pāls Šmits pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad viņam pagājušajā nedēļā saistībā ar plaģiātisma skandālu atņēma 1992.gadā piešķirto doktora grādu.

"Saskaņā ar Ungārijas konstitūciju, ko esmu parakstījis, prezidentam ir jāprezentē Ungārijas tautas vienotība," Šmits teica, uzrunājot parlamenta deputātus.

"Šis nosacījums nozīmē, ka situācijā, kad mana personīga lieta šķeļ manu mīļoto tautu, nevis to vieno, mans pienākums ir nolikt prezidenta pilnvaras un atkāpties no amata," viņš sacīja.

Opozīcijas partijas tomēr aicināja Šmitu atkāpties, un sestdien to pieprasīja vairāki simti demonstrantu, kas devās gājienā no Budapeštas centra uz prezidenta pili.

69 gadus vecais Šmits ir divkārtējs olimpiskais čempions paukošanā un Ungārijas prezidenta amatu ieņem no 2010.gada augusta. Viņš ir tuvs Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna sabiedrotais.

Baumas, ka viņš varētu atkāpties no amata, izplatījās piektdien, kad Budapeštas Zemmelveisa Universitāte atņēma viņam doktora grādu, bet Šmits uzstāja, ka neredz saistību starp plaģiātisma skandālu un ieņemamo amatu. Viņš piektdienas vakarā pārraidītā intervijā Ungārijas sabiedriskajai televīzijai paziņoja, ka neatkāpsies no amata un rakstīs jaunu disertāciju. Savukārt svētdien Šmits paziņoja valsts radio, ka viņa doktora grādu var anulēt tikai tiesa, nevis augstskola.

Budapeštas Zemmelveisa Universitāte ceturtdien paziņoja, ka nolēmusi atņemt doktora grādu Šmitam, lai gan universitātes izmeklēšanas komisija attaisnoja viņu apsūdzībās par to, ka viņa 1992.gadā rakstītā doktora disertācija bijis plaģiāts. Zemmelveisa Universitāte otrdien paziņoja, ka Šmita1992.gadā rakstītā doktora disertācija nebija plaģiāts, secinot ‒ "lai gan tajā ir izmantots neierasti daudz tulkojumu", darbs atbilst tā laika universitātes prasībām. Sporta universitāte, kurā Šmits ieguva doktora grādu, vairs neeksistē, bet daļa tās ir apvienota ar Zemmelveisa Universitāti.

Valsts lielākais biznesa izdevums HVG janvārī apsūdzēja Ungārijas prezidentu par cita autora darba izmantošanu savā doktora disertācijā, tomēr Šmits to noliedza, sakot, ka viņa darbs saņēma augstāko novērtējumu, kas "pats par sevi izsaka visu".

HGV teikts, ka vairums no Šmita doktora disertācijas bija tiešs tulkojums no teksta franču valodā, ko 80.gados uzrakstīja Bulgārijas sporta eksperts un diplomāts Nikolajs Georgijevs, kurš 2005.gadā aizgāja mūžībā. Turklāt ziņu vietne "Index.hu" vēstīja, ka 17 lappuses no Šmita doktora disertācijas secinājumiem ir precīzs Vācijas profesora Klausa Heinemana 1991.gadā angļu valodā rakstītās disertācijas tulkojums.

"Nekad neesmu strādājis ar Pālu Šmitu," Heinemanns teicis vietnei. "Mana akadēmiskā reputācija lielā mērā ir veidota uz šā darba pamatiem, tādēļ ir šokējoši uzzināt, ka kāds cits ir no tā guvis labumu, par to nemaksājot," piebildis akadēmiķis.

Arī Georgijeva meita intervijā HVG sacīja, ka viņas tēvs nekad nav strādājis kopā ar Šmitu, tādējādi vēl vairāk palielinot aizdomas par Ungārijas prezidenta saistību ar plaģiātu.

Pērn skaļākajā plaģiātisma skandālā no amata atkāpās Vācijas aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs, kas atzina, ka 2006.gadā pieļāvis nopietnas kļūdas savā doktora disertācijā Baireitas universitātē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!