Norvēģija apsver iespēju sūtīt savu bruņoto spēku pārstāvjus uz Latviju dalībai NATO komandvadības štāba struktūrā, par kura izveidi tika pieņemts lēmums NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā 5.februārī, informēja Aizsardzības ministrija.
Šonedēļ aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa delegācijas sastāvā apmeklēja Norvēģiju, kur piedalījās valstu divpusējās diskusijās un tikās ar Norvēģijas aizsardzības nozares vadību.
Diskusiju laikā Vējonis pauda gandarījumu par ciešo sadarbību abu valstu starpā. "Esmu pārliecināts, ka līdzšinējā sadarbība ir labs pamats turpmākai sadarbības paplašināšanai kopīgu mācību un projektu ietvaros, kas ir īpaši aktuāli šā brīža drošības situācijā," uzsvēra Vējonis.
Aizsardzības ministrs apliecināja, ka Nacionālie bruņotie spēki plāno piedalīties liela mēroga NATO mācībās, kas notiks 2018.gadā Norvēģijā.
Vizītes laikā Vējonis ar Norvēģijas aizsardzības ministri Īni Ēriksenu-Sēreidi pārrunāja drošības situāciju Baltijas valstīs un Arktikas reģionā un secināja, ka notikumi šajos reģionos prasa kopīgu saskaņotu rīcību no sabiedroto puses.
Norvēģijas aizsardzības ministre apliecināja, ka Norvēģija ir gatava turpināt sadarbību ar Latvijas bruņotajiem spēkiem gan mācību, gan dažādu projektu jautājumos.
Ēriksena-Sēreide atklāja, ka Norvēģija apsver iespēju sūtīt savu bruņoto spēku pārstāvjus uz Latviju dalībai NATO komandvadības štāba elementā, par kura izveidi tika pieņemts lēmums NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā 5.februārī.
Latvijas un Norvēģijas bruņoto spēku vienības veiksmīgi sadarbojušās starptautiskajās militārajās operācijās, tostarp starptautiskajā operācijā Afganistānā. Par to bija iespējams pārliecināties 19.martā, kad Norvēģijas speciālo uzdevumu vienības grupas sastāvā taktiskos paraugdemonstrējumus veica arī karavīrs no Latvijas.
Pērn, 10.novembrī, Ministru kabinetā tika apstiprināta prettanku ieroču, kravas automašīnu un bruņotu apvidus automašīnu iegāde no Norvēģijas valdības par četriem miljoniem eiro. Šie ieroči un transports paredzēts Zemessardzes vajadzībām. Nacionālie bruņotie spēki ir saņēmuši 800 prettanku ieročus "Carl Gustav", 50 kravas automašīnas "Scania" un 50 viegli bruņotas "MercedesBenz" apvidus automašīnas.
Jau ziņots, ka Latvijā pilnā apmērā NATO komandvadības štāba struktūra sāks darboties nākamgad un tajā kopumā dienēs aptuveni 40 Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu karavīri.
Plānots, ka sākotnējo gatavību šī struktūra, ko AM oficiāli dēvē par NATO komandvadības štāba elementu (NFIU), sasniegs līdz jūnijam, kad notiks nākamā NATO aizsardzības ministru sanāksme. Pilnā apmērā štābs sāks darboties nākamgad, kad notiks NATO Varšavas samits.
Šajā struktūrā darbosies aptuveni 40 Latvijas un sabiedroto valstu karavīri. Valstu sadalījums vēl tiks precizēts, taču lielākās alianses dalībvalstis jau paudušas apņēmību iesaistīties.
