"Visums nav nejaušības rezultāts, kā daži gribētu, lai mēs domājam," pavēstīja pāvests dienā, kad saskaņā ar Bībelē teikto trīs karaļi, sekojot zvaigznei, sasniedza Jēzus dzimšanas vietu.
"Apcerot to (Visumu), mēs esam aicināti lasīt tajā ko dziļāku: radītāja gudrību, Dieva neizsmeļamo radošumu," Zvaigznes dienā Svētā Pētera bazilikā aptuveni 10 000 cilvēku pavēstīja Benedikts XVI.
Iepriekš, runājot par evolūciju, pāvests reti apspriedis tādus specifisku konceptus kā Lielais sprādziens, kas saskaņā ar zinātnieku teoriju pirms aptuveni 13,7 miljardiem gadu noveda pie Visuma veidošanās.
Ateisti apgalvo, ka zinātne var pierādīt Dieva neesamību, bet pāvests atsevišķas zinātniskās teorijas nodēvēja par "prātu ierobežojošām".
"Tās skar vienīgi atsevišķus punktus (..) un tām nav izdevies izskaidrot realitātes galīgo jēgu," atzīmēja pāvests.
Pēc viņa teiktā, zinātniskās teorijas par Visuma un cilvēces izcelsmi un attīstību daudzus jautājumus atstāj neatbildētus.
"Pasaules skaistumā, tās noslēpumos, diženumā un racionalitātē (..) mēs varam vienīgi ļaut sevi vadīt tuvāk Dievam, debess un zemes radītājam," norādīja pāvests.
Benedikts XVI un viņa priekštecis Jānis Pāvils II centušies mazināt baznīcas kā zinātnes pretinieces tēlu, kas tai pielipis kopš Galileo Galileja notiesāšanas 1633.gadā par viņa apgalvojumu, ka Zeme riņķojot ap Sauli. Astronoma atklājums bija krasā pretrunā Bībelē rakstītajam.
Vatikāns Galileju reabilitēja pēc 360 gadiem, un tagad baznīca akceptē evolūciju kā zinātnisku teoriju, neredzot iemeslu, kādēļ Dievs nebūtu varējis izmantot evolūcijas procesu cilvēka sugas radīšanai.
Katoļu baznīca vairs nesludina kreacionismu - uzskatu, ka Dievs pasauli radīja sešās dienās - un ierakstu Pirmajā Mozus grāmatā uztver kā alegoriju.
Vatikāns iebilst Mozus grāmatas kā zinātniska teksta izmantošanai.
Baznīca noliedz arī evolūcijas teorijas izmantošanu ateistu filozofijas atbalstīšanai, kas noliedz Dieva eksistenci un dievišķo lomu radīšanas procesā.