Izlūkdienesti lielā mērā saglabājuši to pašu uzbūvi, kāda tiem bija militārās valdības laikā, kas valsti pārvaldīja līdz 1983.gadam.
Par šiem plāniem prezidente paziņojusi pēc prokurora Alberto Nismana nāves apstākļos, kas joprojām ir neskaidri. Prokurors nomira dažas stundas pirms tam, kad viņam vajadzēja liecināt pret augstām valdības amatpersonām.
Nismans izmeklēja 1994.gadā notikušo sprādzienu Buenosairesas ebreju centrā, kurā tika nogalināti 85 cilvēki.
51 gadu vecais prokurors iepriekš bija apsūdzējis augstas valdības amatpersonas, arī prezidenti Kirhneri un ārlietu ministru Ektoru Timermanu, centienos noslēpt Irānas lomu sprādziena sarīkošanā.
"Esmu sagatavojusi likumprojektu, lai reformētu izlūkdienestu," pirmdien sacīja Kirhnere, piebilstot, ka vēlas, lai šis priekšlikums tiktu apspriests Kongresa ārkārtas sesijā.
"Plāns paredz izformēt Izlūkošanas sekretariātu un radīt Federālo izlūkošanas pārvaldi," norādīja prezidente. Dienesta vadību izraudzīsies valsts galva, bet kandidatūra būs jāapstiprina Senātam.
"Cīņa ar nesodāmību ir bijusi manas valdības prioritāte," sacīja Kirhnere.
Nismans tika atrasts miris 18.janvārī savā Buenosairesas dzīvoklī. Turpat tika atrasts arī šaujamierocis.
Izmeklētāji sākotnēji sacīja, ka, pēc visa spriežot, notikusi pašnāvība, bet vēlāk pieļāva, ka varētu būt notikusi slepkavība vai "piespiedu pašnāvība".
Kirhnere paudusi pārliecību, ka Nismana nāve nav pašnāvība.