Lai gan jaunās tehnoloģijas drīz vien guva atzinību, populāri pazemes ātrvilcieni kļuva tikai pēc elektrificēto vilcienu ieviešanas. Līdz tam pirmos metro darbināja tvaika dzinēji, kā dēļ gaiss tajā bija ārkārtīgi piesārņots.
Patlaban pasaulē darbojas aptuveni 180 apakšzemes transporta sistēmas. Pēdējās desmitgades lielākā metro būvētāja ir Ķīna - pērn vien jauni apakšzemes tīkli atklāti trijās tās lielpilsētās. Arī pasaules garākā metro līnija atrodas Ķīnā. Šanhajas apakšzemes transporta mezgls kopumā stiepjas 434 kilometru garumā.
Visvairāk - 442 - apakšzemes staciju gan ir izbūvēts Ņujorkas metropolitēnā. ASV vismaz pagaidām ir priekšā pārējām valstīm arī metro sistēmu skaita ziņā - pazemes ātrgaitas vilciens apkalpo iedzīvotājus 32 pilsētās.
Tradicionāli postpadomju telpā tiek uzskatīts, ka apakšzemes sistēma ir rentabla, ja aglomerācijā, kurā to izbūvē, dzīvo vismaz miljons iedzīvotāju. Tas kalpoja arī kā viens no oficiālajiem iemesliem, lai Rīga pie sava pazemes transporta mezgla netiktu. Patlaban mazākā pilsēta, kurā ir metro, ir Lozanna Šveicē, kurā mīt aptuveni 130 000 iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā - aptuveni 340 000.
Portāls "Delfi" iepazīstina ar pirmajām piecām metro stacijām Eiropā un ASV, kuras visas atklātas vēl 19. gadsimtā. Tikai sākot ar 20. gadsimtu metro pamazām tika ieviests arī Dienvidamerikas, Āzijas un vēlāk arī Ziemeļāfrikas metropolēs.
Pirmie metro:
Pirmā ideja par apakšzemes vilciena izbūvi Londonā radās jau 19. gadsimta trīsdesmitajos gados. Šajā laikā pilsēta strauji auga, un līdz ar to palielinājās arī laiks, kas bija nepieciešams, lai pa šaurajām ielām no dažādām lielpilsētas daļām nonāktu centrā. Darbs pie apakšzemes vilciena līnijas sākās 1860. gadā, un jau pēc trim gadiem - 1863. gadā - tika atklāta pirmā līnija, kas caur "King's Cross" staciju savienoja divus citus vilcienu galapunktus - Padingtonas un Faringtonas dzelzceļa stacijas.
Visi trīs termināļi joprojām ir vieni no noslogotākajiem, ik dienas apkalpojot gan iekšzemes vilcienu, gan "London Underground" pasažierus. Pirmos metropolitēna vilcienus teju 30 gadus uz priekšu dzina tvaika dzinēji.
Sākotnēji dažādas sliežu līnijas izbūvēja privātas kompānijas, un tās tika apvienotas vienotā satiksmes mezglā tikai 1885, gadā, kad dibināja pilsētas vadībai pakļauto kompāniju "London Underground". Slavenās "Underground" zīmes pie stacijām gan parādījās tikai 1908. gadā. Pa šo laiku tautas valodā metro apzīmēšanai jau bija iegājies nosaukums "the tube" jeb "caurule", kā sākotnēji apzīmēja tikai pirmo 1890. gadā elektrificēto līniju.
Londonas metro jau sen ir zaudējis lielākā, garākā un noslogotākā pasaules apakšzemes satiksmes mezgla slavu, taču joprojām ik dienu tā 11 līnijas izmanto vidēji 3,5 miljoni cilvēku. Lai gan metro gada laikā tiek izmantots aptuveni 1,2 miljardu reižu, tiek lēsts, ka gadā tiek apkalpoti aptuveni 28 miljoni cilvēku.
Atēnu pirmā metro līnija starp stacijām "Piraeus" un "Thiseio" tika atklāta tikai sešus gadus pēc Londonas - 1869. gadā. Tiesa, sākotnēji lielākā daļa tās posmu atradās virszemē. Tā vēlāk tika elektrificēta un nākamo simts gadu laikā pamazām pagarināta.
Līnijas "2" un "3" tika atklātas tikai deviņdesmitajos gados, ko veicināja pilsētas akūtā nepieciešamība atbrīvoties no regulārā smoga un satiksmes sastrēgumiem. Pirms nesenās ekonomiskās krīzes Atēnu vadībai bija plāni apakšzemes satiksmes mezglu ievērojami uzlabot, esošās trīs līnijas papildinot ar vēl piecām. Pagaidām plānu izpilde ir atlikta.
Atēnu senā un bagātā vēsture noteikusi to, ka gandrīz katras līnijas vai stacijas izbūvē atrasti arheoloģiski vērtīgi priekšmeti. Līdz ar to daļā metro staciju speciālos stendos ir apskatāmas šajās vietās atrastās vēsturiskās lietas vai to kopijas.
Trešā pasaules lielpilsēta, kas varēja atļauties metro, lai risinātu strauji pieaugošās satiksmes problēmas, bija mūsdienu Ungārijas galvaspilsēta Budapešta. Tās metro pirmā līnija, saukta par "Millenium Underground", tika uzbūvēta nieka divos gados - no 1894. gada līdz 1896. gadam.
Piecus kilometrus garā līnija savienoja "Vörösmarty tér" un "Széchenyi fürdő" stacijas, bet 1973. gadā tika pagarināta vēl par vienu staciju. Jau kopš atklāšanas metro bija elektrificēts. Patlaban sistēma ir stipri izaugusi un turpina paplašināties.
Savu sākotnējo nosaukumu metro ieguva, atzīmējot tūkstošgadi kopš pašreizējā Ungārijas teritorijā ieradās senās somugru ciltis, kas ir mūsdienu ungāru priekšteči. "Millenium Underground" ("dzeltenā līnija") kopš 2002. gada iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Kad Ņujorkā 1904. gadā tika izbūvēta pirmā metro līnija, tās pirmo apakšzemes staciju ieeju arhitektūra tika kopēta no Budapeštas.
Ceturto metro līniju pasaulē un otro Lielbritānijā 1896. gada decembrī atklāja Skotijas lielpilsētā Glāzgovā.
Līnija ir riņķveida un kopš tās atklāšanas pirms vairāk nekā simts gadiem tā ne reizi nav paplašināta. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados radās bažas, ka tā ne tikai netiks paplašināta, bet pat varētu tikt slēgta nepietiekošu līdzekļu, novecojušo vilcienu un ārkārtīgi aktīvās demolēšanas dēļ. Salīdzinoši bieži metro sistēma tika slēgta uz vairākām dienām, lai likvidētu kārtējo tehnisko problēmu sekas.
Metro līnija, tostarp visas stacijas pagājušā gadsimta 70. gados tomēr tika atjaunotas un 2005. gadā pat izskanēja ierosinājumi esošo līniju papildināt ar citām. Zem pilsētas esošo ģeoloģisko īpatnību un ārkārtīgi lielā pamesto ogļu šahtu dēļ jaunu tuneļu izbūve tika atzīta par pārāk dārgu un pagaidām atlikta.
Pirmā metro līnija ārpus Eiropas tika atklāta Bostonā, ASV 1897. gadā. Tā sākotnēji bija tikai 500 metrus gara un savienoja "Park Street" un "Boylston Street" stacijas.
Sākotnējā metro sekcija iekļaujas mūsdienu "zaļajā līnijā", kas patlaban ir jau vairāk nekā 36 kilometrus gara. Līdz 1912. gadam pilsētas centrālajā daļā bija izbūvētas arī trīs citas līnijas, kuras līdz šodien jau ir ievērojami pagarinātas.
Īpatnēji, bet katra metro līnija tika izbūvēta pēc atšķirīgas tehnoloģijas, kas līdz pat mūsdenām neļauj vienas līnijas vagonus izmantot citā līnijā. Vairākkārt apsvērta sliežu ceļu vai vagonu pārbūve, taču tā atlikta pārāk lielo izmaksu dēļ.
