Polijas valdība atbalstīs 13 savas valsts pilsoņu, Katiņas slaktiņa upuru tuvinieku, pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) iesniegto prasību pret Krieviju, vēsta Polijas radio.

Polijas valdībai šai lietā būs trešās puses statuss, kas tai ļaus prāvas gaitā iesniegt tiesai savus priekšlikumus.

Minēto prasību tiesā pagājušā gada augustā iesniedza Polijas pilsone Vitomila Volka-Jezerska un vēl 12 1940.gadā Katiņā noslepkavoto poļu virsnieku piederīgie.

ECT šo prasību nosūtījusi Krievijai, kam līdz šā gada 19.martam jāatbild uz tai izvirzītajām apsūdzībām cilvēktiesību pārkāpšanā un cilvēka cieņas pazemošanā.

Katiņas upuru piederīgie jau gadiem cenšas meklēt taisnību Krievijas tiesās, taču šīs valsts tiesu sistēma nav ļāvusi nedz viņiem, nedz Polijas Tautas atmiņas institūta darbiniekiem iepazīties ar 2004.gadā Krievijā pabeigtās izmeklēšanas datiem, paziņojot, ka daļai dokumentu joprojām ir slepenības statuss.

No 1940.gada 3.aprīļa Padomju Savienības iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.

1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā un ap to - netālu no Smoļenskas Krievijā.

Nacistiskā Vācija nekavējoties apsūdzēja slepkavībā padomju spēkus, bet Padomju Savienība vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.

Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunisma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!