Visticamāk, par nākamo premjerministri kļūs konservatīvo līdere Erna Sūlberga, prognozē politikas apskatnieki Norvēģijā. Vieglas dienas, lai vienotos par koalīcijas sastāvu, gan Sūlbergai nesola bijušā norvēģu ekstrēmista Andresa Breivika pārstāvētā Progresīvā partija. Politiskais spēks, kurā Breiviks bija biedrs no 1999.gada līdz 2006.gadam, pieprasa palielināt finansējumu infrastruktūras projektiem un pamatīgi ierobežot imigrāciju.
Atbilstoši sākotnējiem balsu skaitīšanas datiem (saskaitīti 76%), četras labējās partijas - konservatīvie, Progresa partija, kristīgie demokrāti un liberāļi - kopā izcīnījuši 96 no 169 parlamenta deputātu vietām.
Līdzšinējā premjerministra Jensa Stoltenberga vadītā Darba partija un tās koalīcijas partneri no Sociālistu kreisās partijas un Centra partijas provizoriski ieguvuši mazākumu - 72 parlamenta vietas.
Konservatīvie pirms vēlēšanām solīja diversificēt valsts ekonomiku, padarot to mazāk atkarīgu no naftas industrijas, kā arī daļēji privatizēt valsts uzņēmumus un pazemināt nodokļus.
Par spīti tam, ka Norvēģijas ekonomika ir viena no spēcīgākajām pasaulē, iedzīvotāji iepriekšējās sociālistu valdības vadībā esot jutuši pārāk lēnu izaugsmi un nepietiekamu valsts globālo konkurētspēju. Tas arī kļuvis par iemeslu varas maiņai Norvēģijā, norāda „Reuters”.
Sarežģīts uzdevums konservatīvo līderei Sūlbergai būs vienošanās ar populistisko Progresa partiju, bez kuras dalības koalīcijā, viņai var nākties vadīt mazākuma valdību.
Gan kristīgie demokrāti, gan liberāļi varētu nebūt gatavi iesaistīties koalīcijā ar Progresa partiju, jo šīm partijām nav pieņemama tās nostāja imigrācijas un budžeta jautājumos, kā arī Progresa partiju sabiedrībā mēdz uzskatīt par pārāk radikālu.