Foto: AFP/Scanpix

Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins vienojušies par pilnīgu uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, vēsta BBC. Tomēr vēlāk gan Krievijas, gan Ukrainas puses savus viedokļus strauji mainīja un tos precizēja, ka līderiem ir "vienots skatiens, kā panākt mieru Ukrainas austrumos".

Kijeva paziņojusi, ka vienošanās starp abu valstu līderiem panākta telefonsarunā. Kā sākotnēji vēstīja Ukrainas prezidenta mājaslapa internetā, sarunas galvenā tēma bijusi uguns pilnīga pārtraukšana Donbasā. "Sarunā panākta sapratne par nepieciešamajiem soļiem, kas ļaus panākt mieru," teikts paziņojumā.

Vēlāk Ukrainas prezidenta preses dienests Porošenko viedokli precizēja un uzsvēra, ka abi līderi vienojušies par nepieciešamajiem soļiem, kas varētu novest pie pilnīgas uguns pārtraukšanas sajā reģionā.

Arī Krievijas prezidenta pārstāvju paziņojumā norādīts, ka starp abiem valstsvīriem turpinājusies saruna par "militāro un humāno krīzi Ukrainā". "Valstu vadītāji apmainījās viedokļiem par to, kas ir pirmkārt būtu jādara, lai apturētu asinsizliešanu valsts dienvidaustrumos. Abu valstu prezidentu viedoklis par iespējamiem ceļiem, lai izietu no šīs krīzes, zināmā mērā sakrita," teikts paziņojumā Krievijas prezidenta mājaslapā.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pēc Porošenko paziņojuma konkretizējis, ka nekāda vienošanās gan nav panākta. "Putins un Porošenko patiešām apsprieda, kā varētu apturēt uguni starp Ukrainas spēkiem un pašaizsardzības vienībām. Runāt par uguns pārtraukšanu Ukraina fiziski nevar, jo nav konfliktā iesaistītā puse".

Pamiers Ukrainā uz brīdi bija jūnijā. Porošenko vēlāk no 30.jūnija pulksten 22:00 pasludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu, taču uzreiz separātisti atsāka uzbrukumus, tādējādi pamiers netika realizēts.

Krievijas un Ukrainas konflikts risinās kopš februāra, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodīja Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst joprojām, bet pret Krieviju tika vērstas sankcijas. Vēlāk prokrieviskie separātisti uzsāka karu vairākās Ukrainas austrumu pilsētās, bet Kijeva paziņoja par plašu pretterorisma operāciju. Karadarbība Ukrainas austrumos ritēja vairākus mēnešus, izpostot daudzas pilsētas un ciemus.

Krievijas aktivitāte Ukrainā krasi pastiprinājās augusta beigās, kad Kijeva paziņoja par Krievijas iebrukumu valstī. Lai gan visu šo laiku ir neapšaubāmi pierādījumi par Krievijas saistību ar separātistiem, Krievija allaž ir noliegusi savu militāro dalību Ukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!