Visi mēģinājumi ieilgušajam Ukrainas konfliktam atrast risinājumus kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu cietīs sakāvi, intervijā žurnālam "Spiegel", kurā tiek komentēta karadarbība valsts austrumos, cerības reiz tikt uzņemtiem ES un NATO, kā arī Putina politika, stāsta Ukrainas premjers Arsēnijs Jaceņuks.
Jautāts, kā mainījusies situācija, kopš viņš februārī ieņēma premjera krēslu un paziņoja, ka tā ir kamikadzes misija, Jaceņuks pajoko, atsaucoties uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles teikto, ka situācija ir uzlabojusies, jo tagad viņš vairs nav kamikadze, bet atrodas uz tikšķošas laika bumbas.
Viņaprāt situācija ir daudz sarežģītāka, nekā pirmajā acu uzmetienā var šķist. Viņš to skaidro ar to, ka Ukrainas konflikts nav tikai ekonomiskā lejupslīde un pat karš, bet psiholoģiskā trauma, ko ukraiņiem atstājusi pēkšņā agresija no Krievijas puses un aptuveni 5000 kritušie līdz šim.
Attiecībā uz palīdzību no Rietumiem Jaceņuks norāda, ka arī Rietumu manevrēšanas spējas ir limitētas, bet viņš un arī Putins nebija domājis, ka atbalsts Ukrainai būs tik liels un Eiropas Savienība būs tik nedalāma un spēcīga. Vienlaikus premjers norāda, ka militārā palīdzība šobrīd ir nenovērtējama.
Ar to gan viņš nedomājot, ka militārie līdzekļi varētu ko dot situācijas atrisināšanai - tie ir svarīgi, lai aizkavētu Putinu. Jaceņuks skaidro, ka ES spēlē pēc noteikumiem, kamēr Putins spēlējas ar noteikumiem. "Samierināšanās Putinam nekad nav bijusi pieņemama un nekad nebūs. Protams, var argumentēt, ka Krima piederēja Cariskajai Krievijai pirms diviem gadsimtiem. Var jau strīdēties kuram vēsturiski piederējusi kura teritorija. Tomēr tas nedod Krievijai nekādas tiesības pārkāpt Ukrainas teritoriālo suverenitāti."
Jautāts par Ukrainas valsts sadarbību ar austrumu reģioniem, premjers norāda, ka jau labu laiku cenšas iekarot to iedzīvotāju sirdis, piešķirot reģioniem lielākas brīvības, tostarp īpašo statusu krievu valodai. Tomēr pensiju un pabalstu maksājumu pārtraukšana separātistu okupētajās teritorijās bijusi jāpārtrauc, jo automašīnas, kas naudu nogādājušas šajā teritorijā, esot burtiski izlaupītas. Tikmēr reģionam joprojām tiek piegādāta gāze un elektrība, kas Ukrainai izmaksā ap 200 miljoniem ASV dolāru mēnesī.
Attiecībā uz situācijas risinājumu Jaceņuks tam par pamatu cer redzēt Krievijas parakstītā Minskas protokola īstenošanu, kas sola Krievijas karavīru izvešanu no Ukrainas, īpašu statusu noteikšanu Luhanskas un Doņeckas apgabaliem, kā arī Ukrainas centrālās varas apsargātu Krievijas-Ukrainas robežu.
Atbildot uz jautājumu, kā viņš skatās uz divu brālīgu tautu nodalīšanu ar "dzelzs aizkaru" jeb ap 2000 kilometru garo žogu, kas tiek būvēts uz robežas, premjers skaidro, ka viņam šī "brālīguma" ideja liek būt uzmanīgam. "Godīgi sakot, man nav nepieciešami radinieki, kas atņem manu zemi un nogalina manus cilvēkus".
Līdz ar robežas būvi viņš paredz arī vēlēšanu rīkošanu un infrastruktūras atjaunošanu, kam būs nepieciešama starptautiskā palīdzība. Tomēr šī stratēģija būs iespējama tikai tad, ka Krievija aizies no Ukrainas pavisam, kam Jaceņuks gan netic.
"Aiz slēgtām durvīm esam ilgi domājuši par Krievijas aiziešanas stratēģiju. Ir skaidrs, ka Putinam ir jāatrod veids, kā saglabāt seju. No otras puses, politika Putinu padarījusi par narkomānu. Viņa izdzīvošana ir atkarīga no jaunu teritoriju sagrābšanas. Viņam nepieciešamas jaunas anektēšanas. Krimas anektēšana viņa mājās tika uztverta ar aplausiem, bet tie neturpināsies mūžīgi.
Rietumu sankcijas sāk palikt jūtamas, un cilvēki cieš. Lai saglabātu popularitāti, Putinam jāpastrādā internacionāli noziegumi. Citādi viņš būs politiskais līķis," skaidro Jaceņuks.
Vienlaikus viņš atzīst, ka, ja patiesi aptuveni 85% krievu arī ir par Krimas aneksiju, tā ir slikta zīme. Tas nozīmējot, ka padomju impērijas atjaunošanai ir milzīgs atbalsts, bet tas var tikt īstenots tikai ar citu valstu pakļaušanu.
Jautāts par potenciālo Ukrainas dalību NATO viņš savukārt norāda, ka tāds scenārijs būtu izdevīgs arī visai Eiropai, tomēr jāapzinās, ka paiešot vēl ļoti ilgs laiks līdz Ukraina atbildīs NATO iestāšanās prasībām.
Savukārt dalība ES pēc Jaceņuka domām ir Ukrainas sapnis, kuru nedrīkst palaist, jo citādi uzvarēs Putins. Taču Jaceņuks atzīst, ka arī iestāja tajā prasīs vēl sāpīgas sociālās reformas. "Mūsu stiprākā kārts ir Ukrainas jaunieši, kas vēlas piederēt Eiropai."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
