Krievija jau vairākkārt paziņojusi par Putina it kā dotu rīkojumu spēku atvilkšanai, taču NATO un ASV norāda, ka Maskava nav veikusi spēku pārvietošanu.
Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Rostovas apgabalā pie Ukrainas robežas izvietotie 17 600 regulārās armijas karavīri tiks pārvietoti atpakaļ uz savām bāzēm.
Kremļa paziņojumā teikts, ka Putins devis rīkojumu aizsardzības ministram Sergejam Šoigu atvilkt spēkus uz viņu bāzēm, no "vasaras apmācības dienvidu militārajā reģionā ir beigušās".
Putins par to Šoigu informējis pēc Krievijas Nacionālās drošības padomes sanāksmes Sočos.
Paziņojums par Putina rīkojuma izskanējis pirms nākamo piektdien Milānā paredzētās Putina un Ukrainas prezidenta Petro Porošenko tikšanās.
Krievija nekad nav atzinusi savu militāro iebrukumu Ukrainas teritorijā. Tikmēr atbilstoši Krievijas aktīvistu datiem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.
Sarunās Minskā puses 5.septembrī vienojās par pamieru, taču apšaudes Ukrainas austrumos turpinās ikdienas. Tostarp "pamiera" laikā kaujinieku un Krievijas armijas apšaudēs un uzbrukumos faktiski pilnībā iznīcināts Doņeckas lidostas terminālis, kurā pozīcijas saglabā Ukrainas armijas karavīri.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Savukārt šonedēļ Ukrainas austrumos ieradušies 40 autobusi ar Krievijas algotņiem, radot bažas, ka nākamajā nedēļā karadarbība Ukrainas austrumos varētu pastiprināties.
Caur Luhanskas apgabala Izvarines kontrolpunktu Ukrainā iebraukusi autokolonna, kurā pamatā bijuši autobusi ar algotņiem, kas sagatavošanas kursu izgājuši Rostovā pie Donas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) mācību centrā, ziņo Ukrainas organizācijas "Informatīvā pretošanās" vadītājs Dmitro Timčuks.
Savukārt Doņeckas apgabalā pēdējās diennakts laikā fiksēta divu GRU specgrupu darbība. Turklāt tur ieradusies arī 40 Krievijas algotņu grupa.
Krievija ir saskārusies ar nopietnāko starptautisko izolāciju kopš Aukstā kara beigām, kā arī tās ekonomika izjūt smagas sekas no starptautiskajām sankcijām, naftas cenu krišanās un rubļa pavājināšanos, kā arī masveida kapitāla aizplūšanu.
Putinam piektdien paredzēta tikšanās ar Porošenko Āzijas-Eiropas samita (ASEM) ietvaros Milānā.
Plānots, ka sarunās piedalīsies arī Itālijas un Lielbritānijas premjerministri un Vācijas kanclere Angela Merkele.
Pirms Putina un Porošenko tikšanās otrdien Parīzē notiks ASV valsts sekretāra Džona Kerija un viņa Krievijas kolēģa Sergeja Lavrova sarunas.
Krievijas opozīcijas līderis un bijušais vicepremjers Boriss Ņemcovs norāda, ka Kremļa paziņojums par spēku atvilkšanu liecina, ka Putinam nav izdevies sasniegt nevienu no saviem mērķiem Ukrainā un "Jaunkrievijas" projekts tiek slēgts.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
