Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija neiesaistīsies jaunās bruņošanās sacensībās, savukārt jaunie ieroči tiek radīti kā "atbildes reakcija', vēsta "RIA Novosti".
"Dažreiz rodas iespaids, ka kādam gribas izvērst jaunas bruņošanās sacensības. Mēs šajā cīņā, protams, neiesaistīsimies. Tas ir absolūti izslēgts – mēs rīkosimies atbilstoši reālām prognozēm par situācijas attīstību," sēdē par Krievijas bruņošanās programmu 2016.-2025. gada periodam teicis Putins.
Viņš atklājis, ka pēdējā laika periodā finansējums militāriem mērķiem ir kļuvis astoņas reizes lielāks. Ja 2001.-2010. gada periodā valsts finansējums bruņošanai bijis 2,5 triljoni rubļu (50 miljardus eiro), tad uz 2011.-2020. gada periodu plānots iztērēt jau vairāk nekā 20 triljonus rubļu (410 miljardus eiro), turklāt papildus līdzekļi trīs miljardu rubļu (60 miljardu eiro) apjomā ieguldīti bruņojuma ražotņu atjaunošanā.
Putins apgalvojis, ka šāda atšķirība naudas izteiksmē nav saistīta ar kādu bruņošanās sacensību. "Nepieciešams atgūt zaudēto par iepriekšējiem gadiem, kad jaunā tehnika tika izstrādāta nelielos apjomos, bet nozares uzņēmumi zaudēja darbiniekus un ražotnes bāzi. Tagad armijas un flotes bruņojums un tehnika ir nodrošināta par 100%, no tiem vairāk nekā 30% ir mūsdienīga," teicis prezidents.
Viņš atzīmējis, ka Krievijas varasiestādes rīkosies, izejot no "reālijām un iespējamībām", tāpēc pagaidām nepaaugstinās savus militāros izdevumus.
"Mēs runājām par to vairākas reizes, taču ļoti gribētos, lai vēlāk nebūtu lieku histēriju, kad lēmumi tiks pieņemti un sāksies to realizācija. Vēlos atzīmēt, ka viss, ko mēs darām, ir tikai atbildes reakcija," sacījis Putins.
Prezidents norādījis, ka tuvāko gadu laikā nepieciešams nodrošināt visa veida ieroču attīstību, izveidot unificētu bruņojuma un tehnikas paraugus, bet militārajai jūras flotei – jaunu kuģu projektus, kas būtu ar universālu vadības sistēmu, sakariem un ieročiem.
"Radīts mehānisms, kas ļaus būtiski paaugstināt kaujas un tehniskā spēka potenciālu, pārvarēt militārās rūpniecības krīzi un ievirzīt to stabilā atjaunošanā un izaugsmē," teicis Putins.
Jau vēstīts, ka NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens aicina Krieviju tērēt naudu attīstībai, nevis bruņojumam, norādot, ka NATO nav drauds Krievija, jo necenšas to izolēt vai "ielenkt".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
