Čevušoglu atgādināja, ka Krievija apsolījusi Krimas tatāru valodu padarīt par vienu no valsts valodām, piešķirt Krimas tatāriem tiesības, kuras līdz šim bija liegusi Ukraina, un Krimas tatāru tautai nodrošināt vietas valdībā.
Atbildot uz jautājumu par Turcijas un Krievijas divpusējo attiecību attīstību, intervijā Turcijas ziņu aģentūrai "Anatolia" ministrs norādīja, ka turpina strādāt Krievijas-Turcijas padomē sadarbībai augstā līmenī un ka labākajā gadījumā Turcija vēlētos turpināt divpusējas attiecības.
Viņš arī uzsvēra, ka Turcijai Krievija ir viena no svarīgākajām tirdzniecības partnerēm uzreiz aiz Vācijas un piebilda, ka Turcijai ir savs viedoklis par sankciju ieviešanu pret Krieviju.
Tomēr Čevušoglu paziņoja, ka labas attiecības ar Krieviju uzreiz nenozīmē, ka Turcija atzīst Krievijas rīcību Ukrainā un Krimas aneksiju.
Runājot par Krimas tatāriem, ārlietu ministrs norādīja, ka Turcija, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, apspriedusi Krimas tatāru tautas izzušanas faktu un pret tautu vērsto spiedienu.
"Mēs pat sagatavojām divus sarakstus. Vienā no tiem - aptuveni 100 cilvēku vārdi, kuri tika sodīti par tikšanos ar [Krimas tatāru līderi] Mustafu Džemiļevu. Otrā - to cilvēku vārdi, kuri pazuduši bez vēsts, nogalināti, un tie, kuriem uzbrukts vai uz kuriem izdarīts spiediens," sacīja ministrs.
Atbildot uz šiem jautājumiem, Putins atkārtojis savus solījumus padarīt Krimas tatāru valodu par valsts valodu, piešķirt tatāriem tiesības, kuras iepriekš nepiešķīra Ukraina, un nodrošināt viņiem pārstāvniecību valdībā.
"Taču gribētos to redzēt praksē. Mēs diemžēl novērojam, ka līdz šai dienai neviens no šiem solījumiem nav izpildīts. Krievija ir mūsu draugs, tomēr ja tā pieļauj kļūdas, mums par tām ir jāpasaka," sacīja Čevušoglu.
Viņš arī pavēstīja, ka tuvākajā laikā Turcija uz Krimu nosūtīs delegāciju, lai noskaidrotu Krimas tatāru tiesību stāvokli.
"Putins teicis, lai mēs sūtam oficiālu vai neoficiālu delegāciju un ka viņi mums nodrošinās nepieciešamos apstākļus," piebilda ministrs.