Trīs ietekmīgi ASV senatori demokrāti - Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Roberts Menendess, Izlūkdienesta komitejas priekšsēdētāja Daiena Feinsteina un Bruņojuma jautājumu komitejas priekšsēdētājs Kārls Levins - vērsušies pie ASV prezidenta Baraka Obamas ar aicinājumu ieviest stingras sankcijas pret Krievijas aizsardzības sektoru, kā arī enerģētikas un finanšu sektoriem.
Vienlaikus senatori lūdza Obamu pasludināt Austrumukrainas promaskavisko kaujinieku grupējumu "Doņeckas tautas republika" par teroristu organizāciju.
Senatori aicina Obamu ieviest "plašas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas aizsardzības sektoru, arī pret valsts uzņēmumu "Rosoboroneksport", lai liegtu Krievijai iespēju piegādāt bruņojumu un iekārtas, kā arī sniegt [separātistiem] palīdzību un īstenot separātistu sagatavošanu Ukrainā. Mēs arī aicinām jūs apdomāt plašāku sankciju ieviešanu pret Krievijas enerģētikas un finanšu jomām, kā arī citiem Krievijas ekonomikas sektoriem".
Senators republikānis Dens Kouts tostarp paziņojis, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu virza "patoloģiska nepārliecinātība" un "impēriskās ambīcijas".
Tomēr senators uzskata, ka Putinu ir iespējams piespiest apturēt intervenci Ukrainā.
"Es uzskatu, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai Krievijas tautsaimniecību nospiestu uz ceļiem," sacīja senators. "Mums jākļūst par lieciniekiem tam, kā sagrūst Krievijas fondu tirgus. Mums jākļūst par lieciniekiem tam, kā samazinās atbalsts visām Krievijas precēm un eksportam."
Lai turpmākās sankcijas būtu efektīvas, ASV un Eiropai ir jācīnās vienotā frontē, uzskata senators demokrāts Kriss Mērfijs.
"Briselē šajā nedēļā ir iespēja Krievijai paust nepārprotamu signālu, ka tās provokācijas Austrumukrainā, kas tagad ir novedušas pie simtu eiropiešu nāves, nepaliks bez sekām," sacīja Mērfijs. "Putins sāks kāpties atpakaļ, kad pamanīs reālas sekas savai ekonomikai. Taču ASV bez Eiropas būs grūti panākt šādus rezultātus."
Vašingtonai un Briselei ir jāsper papildu soļi, lai kaitētu Krievijas "glābšanas riņķim" - tās enerģētikas sektoram, norādīja Menendess.
"ASV un eiropiešiem ir šī samaksa jāpiedzen nopietnu sektorālo sankciju ceļā," sacīja senators. "Uzskatu, ka Rietumiem vajadzēja izrādīt lielāku aktivitāti vēl pirms Malaizijas lidmašīnas notriekšanas, bet tagad - vēl jo vairāk."
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
