"Līdz šim rītam ielūgumu pieņēmuši 36 vēstnieki, 16 nav atbildējuši un seši teikuši "nē"," paziņoja Nobela institūta direktors Geirs Lundestads. "Seši, kuri teikuši "nē", ir Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Kuba, Maroka un Irāka."
Katru gadu institūts uzaicina visus Norvēģijas galvaspilsētā bāzētos vēstniekus piedalīties 10.decembra ceremonijā un diplomātiem ir laiks līdz 15.novembrim atbildēt, vai viņi grasās piedalīties.
Tomēr pēc Pekinas draudiem par "sekām" valstīm, kas atbalstīs Liu, vairākas vēstniecības lūgušas vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par piedalīšanos ceremonijā.
Ķīnas vēstniecība Oslo nosūtījusi vēstuli citām pārstāvniecībām, pieprasot atturēties no piedalīšanās ceremonijā. Neskatoties uz brīdinājumu, vairums rietumvalstu, ieskaitot ASV, Lielbritāniju, Vāciju un Franciju, paziņojušas, ka pasākumā piedalīsies.
Kā LETA jau ziņoja, 54 gadus vecais ķīniešu rakstnieks un tiesību aizstāvis Liu Sjaobo, pirmais ķīnietis, kuram piešķirta augstā godalga, šobrīd atrodas ieslodzījumā par dalību petīcijas "Harta 08" izstrādē, kurā izteikts aicinājums uz vērienīgām politiskām reformām Ķīnā, tostarp attiecībā uz pulcēšanās, vārda un reliģijas brīvību. Pērn decembrī viņam tika piespriests 11 gadu cietumsods apsūdzībās par varas gāšanas mēģinājumu.
ASV un Eiropas Savienība vērsušās pie Ķīnas ar mudinājumiem atbrīvot no cietuma Liu Sjaobo un atcelt mājas arestu viņa laulātajai draudzenei Liu Sja.
Publiskus aicinājumus atbrīvot Liu Sjaobo un šajā sakarā vērst spiedienu pret Ķīnu mudinājuši arī Desmonds Tutu, Vāclavs Havels un citi Nobela miera prēmijas ieguvēji.
Prēmijas piešķiršana arestētajam disidentam izraisījusi asu oficiālās Pekinas pretreakciju, kas atcēlusi plānotās sarunas ar augstiem Norvēģijas pārstāvjiem un izvērsusi kampaņu valsts medijos.