Tas var kļūt par kārtējo provokāciju pieaugošajā Ziemeļkorejas spriedzē.
Dienvidkorejas armijā ir izsludināta augstākā kaujas gatavība. Seula pieļauj, ka Ziemeļkoreja varētu izšaut savu raķeti 15.aprīlī, valsts dibinātāja Kima Irsena 101.jubilejas dienā.
Jau ziņots, ka pēdējā laikā Ziemeļkoreja izteikusi vairākus draudīgus paziņojumus ASV un Dienvidkorejai, solīja atjaunot kodolreaktora darbību par spīti ANO Drošības padomes rezolūcijām, un formāli paziņoja par pamiera pārtraukšanu ar Dienvidkoreju.
Ziemeļkoreja brīdinājusi ārvalstu diplomātus, ka no 10.aprīļa nevar garantēt viņu drošību, un aicinājusi atstāt valsti, vēsta BBC.
Daži ASV speciālisti uzskata, ka Ziemeļkoreja varētu izmēģināt savu raķeti 15.aprīlī – Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena 101. jubilejas dienā, vēsta aģentūra "RIA Novosti".
Konflikts sācies pagājušā gadsimta vidū. Līdz pat 1945.gadam Koreja bija Japānas kolonija. Pēc Otrā pasaules kara beigām sabiedrotie sadalīja Koreju divās zonās – padomju kontrolētajā ziemeļu zonā uz ziemeļiem no 38. paralēles un ASV zona uz dienvidiem no 38.paraleles.
1947.gadā ANO apsprieda vienotās Korejas valsts izveidi, taču pēc gada rīkotajās vēlēšanās abās zonās uzvarēja dažādi ideoloģiskie spēki un ziemeļu daļā pasludināja Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas dibināšanu. Abu iekārtu pretrunas piecdesmito gadu sākumā noveda pie kara. Pamiers tika noslēgts 1953.gadā, un kopš tā laika abas valstis atdala demarkācijas līnija. ASV atsakās parakstīt miera līgumu ar Ziemeļkoreju un joprojām uztur Dienvidkorejā savu 28 000 karavīru kontingentu, atgādina "RIA Novosti".
1972.gadā panākta vienošanās, ka abu Korejas daļu apvienošana var notikt labprātīgi, bez ārējo spēku iejaukšanās. Lai gan 21.gadsimtā notika abu valstu tikšanās un sarunas, Koreja joprojām nav apvienota. Situācija saasinājās pēc Ziemeļkorejas kodolieroču izmēģinājumiem 2006. un 2009.gadā, uz kuriem ANO Drošības padome atbildējusi ar sankcijām. Šoreiz krīzi izraisīja kodolieroču izmēģinājums šī gada 12.februārī.
