Foto: AFP/Scanpix
Sīrija un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ceturtdien parakstīja vienošanos par nosacījumiem, ar kādiem simtiem cilvēku liela novērotāju misija var uzraudzīt miera ievērošanu, tomēr gaidāma sīva diplomātiskā cīņa, lai pārliecinātu Rietumus, ka misijai ir tiesības un vara miera garantēšanai.

Daži ANO novērotāji jau atrodas Sīrija, lai sekotu līdzi, ka tiek ievērots pagājušajā ceturtdienā izsludinātais pamiers, kura laikā vardarbība gan ir turpinājusies, tādēļ daudziem Rietumos ir jautājums, vai neapbruņotu novērotāju misijas paplašināšana ir iespējama vardarbībai Sīrijā turpinoties.

Ceturtdien Sīrijas iedzīvotāju pūlis ielenca pagaidu novērotāju misijas vadītāju pulkvedi Ahmedu Himmiču, daži no viņiem pieprasīja prezidenta Bašara al Asada nāvi.

Sīrijas valdības un ANO parakstītā vienošanās paredz, ka novērotājiem būs tiesības ar kājām vai automašīnām brīvi pārvietoties visā Sīrijas teritorijā, fotografēt un izmantot citu tehnisko aprīkojumu, lai uzraudzītu, vai tiek ievērots pamiers, atsaucoties uz aģentūras AP rīcībā nonākušu dokumenta tekstu vētīja ārvalstu plašsaziņas līdzekļi, piebilstot, ka diskusijas par helikopteru vai lidmašīnu izmantošanu novērotāju misijas vajadzībām turpinās.

Dokumentā īpaši uzsvērtas arī ANO un Arābu līgas īpašā sūtņa Kofi Annana izstrādāta miera plāna sešos punktos paustās prasības, tostarp valdības un opozīcijas spēkiem izbeigt "bruņoto vardarbību visās tās formās". Tajā noteikts, ka karavīriem jāatgriežas barakās, kas atrodas "vismaz divus līdz trīs kilometrus ārpus apdzīvoto vietu teritorijas", kas gan netiek attiecināts uz barakām, kas atrodas pilsētas un ir patstāvīga bruņoto spēku uzturēšanās vieta.

Tāpat novērotājiem - gan sākotnējai 30 cilvēku misijai, gan vēlāk apstiprinātām lielākām misijām - ir tiesības izveidot pagaidu novērošanas posteņus pilsētās, ļauts uzraudzīt militāros konvojus, kas tuvojas apdzīvotam vietām, izmeklēt iespējamo vardarbību un veikt citas darbības, lai nodrošinātu mieru.

Vienošanās paredz, ka bruņoties spēki turpina apsargāt stratēģiskos objektus, bet opozīcijas pārstāvji "izbeidz visus agresīvos uzbrukumus Sīrijas armijai, bāzēm, konvojiem un infrastruktūrai", kā arī neuzbūk "valdības institūcijām, ēkām, infrastruktūrai un privātajam un sabiedriskajam īpašumam".

ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns trešdien organizācijas Drošības padomei atzina, ka Sīrija nav pilnībā izpildījusi savas saistības izvest karaspēku un smagos ieročus no pilsētām un tagad tai ir jāsūta "skaidrs signāls" par apņemšanos ievērot mieru.

Lai gan Krievija, kas iepriekš kopā ar Ķīnu divreiz uzlikusi veto ANO Drošības padomes rezolūcijām par Sīriju, paudusi atbalstu lielākas novērotāju misijas sūtīšanai uz šo valsti, vairākas Rietumvalstis kavējas ar šādu lēmumu, bažījoties, ka Damaska nav izbeigusi vardarbību un garantējusi novērotājiem pilnīgu pārvietošanas brīvību.

Annans sarunās panāca, ka Asads piekrīt starptautisko novērotāju izvietošanai Sīrijā un pirmie seši jau kopš svētdienas ir sākuši darbu, tomēr misiju plānots palielināt līdz 250 cilvēkiem, kam gan nepieciešama jauna ANO Drošības padomes rezolūcija, jo ar pašreizējo ļauta vien 30 neapbruņotu novērotāju izvietošana. Kimūns ierosināja, ka novērotāju misijai jābūt vismaz 300 cilvēku lielai.

Sīrijas valdība apgalvo, ka piekrīt vien 250 novērotāju izvietošanai, kas ir "saprātīgs skaits", uzsverot, ka novērotājiem jābūt no tādām valstīm kā Ķīna, Krievija, Brazīlija, Indija un Dienvidāfrikas Republika, kas visas ir draudzīgākas valdošajam režīmam nekā Rietumu un Arābu līgas valstis.

Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Saskaņā ar Londonā bāzētās cilvēktiesību organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" datiem tajos gājuši bojā vairāk nekā 11 100 cilvēku.

Sīrijas režīms tiek apsūdzēts asiņainā protestu apspiešanā, bet apgalvo, ka tā spēki cīnās pret bruņotiem kaujinieku formējumiem, kas nogalinājuši vairāk nekā 3000 Sīrijas karavīru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!