Foto: AFP/Scanpix

Eiropas Savienībai (ES) jāsniedz Ukrainai steidzama finanšu palīdzību, taču jāpiemēro personalizētas sankcijas tiem, kas atbildīgi par vardarbību pret protestētājiem, teikts rezolūcijā, ko ceturtdien pieņēmis Eiropas Parlaments (EP).

Galvenie uzdevumi, kas Ukrainai jārisina tuvākajā nākotnē, ir konstruktīvs dialogs starp visiem politiskajiem spēkiem, teritoriālās vienotības saglabāšana, cīņa pret korupciju un brīvas un taisnīgas vēlēšanas, portāls "Delfi" uzzināja EP Informācijas birojā Latvijā.

Deputāti prasa ES ministru Padomei un Eiropas Komisijai kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem pēc iespējas ātrāk piedāvāt īstermiņa finansiālo palīdzību maksājumu bilances stabilizācijai, kā arī ilgtermiņa finansiālo atbalstu reformu īstenošanai. Deputāti aicina ES uzņemties iniciatīvu, lai sarīkotu Ukrainai veltītu starptautisku līdzekļu devēju konferenci.

 ES ir jāpiemēro sankcijas - ceļošanas ierobežojumi un aktīvu iesaldēšana tiem, kas atbildīgi par vardarbību - par kurām 20. februārī vienojās dalībvalstis. Deputāti arī mudina dalībvalstis apturēt nelikumīgas naudas plūsmas no Ukrainas.

Personām, kas veikušas noziegumus pret Ukrainas iedzīvotājiem un kas ļaunprātīgi izmantojušas valsts varu, būtu jāstājas neatkarīgas tiesas priekšā, saka deputāti, aicinot izveidot neatkarīgu starptautisku komisiju demonstrāciju laikā notikušo cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai.

Tāpat deputāti norāda, ka ES ir gatava parakstīt asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgumu, tiklīdz būs atrisināta pašreizējā krīze, tomēr partnerība "nav galīgais mērķis ES un Ukrainas sadarbībā". Viņi atgādina, ka, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, ikvienai Eiropas valstij, tostarp Ukrainai, ir iespēja iesniegt pieteikumu, lai  kļūtu par ES dalībvalsti.

Tāpat ES ir jāpalīdz Ukrainas jaunajai valdībai cīņā pret plaši izplatīto korupciju, kas ievērojami traucē Ukrainas attīstībai, saka deputāti.

Rezolūcijā izteikts pamudinājums visām iesaistītajām pusēm neļauties "alkām pēc atmaksas", bet gan iesaistīties politiskajā dialogā ar visiem Ukrainas sabiedrībā pārstāvētajiem spēkiem, lai rastu kompromisus un nepieļautu ārpustiesas atriebību.

Ukrainas jaunajiem vadītājiem vajadzētu norobežoties no ekstrēmistiem un nepieļaut provokācijas, kas varētu stimulēt separātiskas darbības, turklāt ievērot mazākumtautību tiesības, cita starpā - arī krievu mazākumtautības tiesības izmantot krievu valodu.  Deputāti arī nosoda nesen veiktos uzbrukumus Ukrainas Komunistu partijas birojam.

Deputāti atzinīgi vērtē lēmumu prezidenta vēlēšanas rīkot 2014. gada 25.maijā un uzsver, ka tām jābūt brīvām un godīgām. Viņi mudina Ukrainas parlamentu pieņemt nepieciešamos vēlēšanu tiesību aktus, cita starpā par politisko partiju finansēšanu, kā arī aicina šajā gadā sarīkot arī jaunas parlamenta vēlēšanas.

 Tāpat EP deputāti atgādina, ka Krievija 1994.gadā, parakstot Budapeštas memorandu, kopīgi ar ASV un Apvienoto Karalisti ir apņēmusies garantēt pašreizējās Ukrainas robežas. Tajā pašā līgumā Krievija arī apņēmusies atturēties no Ukrainas ekonomiskas ietekmēšanas savās interesēs.

Jau vēstīts, ka, saskaņā ar Ukrainas amatpersonu teikto, Valsts kase patlaban ir tukša, bet ES ir solījusi defolta priekšā esošajai valstij piešķirt aizdevumu vismaz 20 miljardu eiro apmērā. Trešdien arī kļuvis zināms, ka Ukrainas pagaidu amatpersonas plāno vēl līdz šā gada 25. maijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām parakstīt asociācijas līgumu ar ES.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!