Bēgot no džihādistu grupējuma "Islāma valsts", Turcijā ieradušies vairāk nekā 130 000 Sīrijas kurdu, pirmdien pavēstīja Turcijas premjerministra vietnieks Numans Kurtulmušs.
"Sīriešu skaits ir pārsniedzis 130 000," žurnālistiem Ankarā sacīja vicepremjers, brīdinot, ka bēgļu skaits var pieaugt.
Pēdējās nedēļas laikā "Islāma valsts" Sīrijā, netālu no robežas ar Turciju, ieņēmusi vairākus desmitus kurdu ciematu un pietuvojusies Ain el Arābas jeb Kobanes pilsētai.
"Ja "Islāma valsts" uzbruks Kobanes reģionam, Turcija var pieredzēt strauju [bēgļu] pieplūdumu," norādīja Kurtulmušs.
"Mēs esam spēruši visus nepieciešamos soļus gadījumam, ja turpināsies pārvietoto personu pieplūdums. Mēs to nevēlamies, protams, bet mēs esam gatavi," viņš piebilda.
Vēl tikai nedaudz agrāk pirmdien Turcijas ārkārtas situāciju direktorāts sacīja, ka pēdējās dienās Turciju sasniegušo bēgļu skaits ir 104 000.
ANO bēgļu aģentūra sestdien brīdināja, ka bēgļu gaitās var doties vēl vairāki simti tūkstošu sīriešu.
"Mēs esam gatavi sliktākajam scenārijam," sacīja Kurtulmušs. "Pārvietoto cilvēku skaits vēl nav sasniedzis šo skaitli, bet mēs darīsim visu iespējamo, lai uzņemtu tos, kas ierodas Turcijā."
Līdz pēdējam "Islāma valsts" uzbrukumam kurdu apdzīvotie Sīrijas apgabali bija samērā drošs reģions. Tur patvērumu bija raduši 200 000 bēgļu no citiem Sīrijas novadiem.
Turcijas ārkārtas situāciju direktorāts paziņojis, ka daudzviet slēdz robežu ar Sīriju.
"Robeža ir atvērta, bet tikai vienā vietā Miršitpinarā, lai labāk organizētu robežas šķērsošanu," sacīja direktorāta amatpersona.
"Pārvietotajiem sīriešiem ir atvērts viens robežpunkts, lai mēs varētu identificēt, kontrolēt un sniegt pirmo palīdzību, vakcinētu cilvēkus, ja tas būs nepieciešams," viņš piebilda.
Džihādistu grupējums "Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret "Al Nusra", kas saistīts ar "Al Qaeda".
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un iespiedies arī kurdu apvidos.
Starptautiskās sabiedrības sašutums par islāmistu brutālajām metodēm vairojies pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam.
"Islāma valsts" vēl nesen darbojās kā "Al Qaeda" atzars. Tomēr, kad tam Sīrijā izvērsās konflikts ar otru "Al Qaeda" sabiedroto - grupējumu "Al Nusra" -, teroristu tīkla vadība no "Islāma valsts" norobežojās un par savu vienīgo sabiedroto atzina "Al Nusra".
Sīrijas valdība jau no nemieru sākuma uzstāj, ka tai nākas cīnīties nevis ar demokrātijas un brīvības tīkotājiem, bet ar bruņotiem islāma radikāļiem, kas atbalstu saņem no ārvalstu patroniem.
Asads arī brīdinājis Rietumus, ka tiem nāksies samaksāt par atbalstu, ko tie snieguši Sīrijas nemierniekiem, arī ar "Al Qaeda" saistītajiem grupējumiem.
"Rietumi ir smagi samaksājuši par "Al Qaeda" finansēšanu tā agrīnajā stadijā Afganistānā. Šodien viņi dara to pašu Sīrijā, Lībijā un citās vietās un samaksās [par to] smagu cenu Eiropas un Savienoto Valstu sirdī," pērn intervijā brīdināja Asads.
"Islāma valsts" kaujās izmanto ASV armijas ieročus un bruņojumu, ko dumpiniekiem Sīrijā piegādājusi Saūda Arābija, liecina šomēnes publicētais Lielbritānijas Konfliktu bruņojuma izpētes organizācijas ziņojums.
