Turcijas parlaments ceturtdien pilnvarojis valdību bruņoto spēku izmantošanai, lai Sīrijā un Irākā vērstos pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts".
No 550 deputātiem armijas izmantošanu atbalstīja 298.
Vienlaikus deputāti piekrita atļaut ārvalstu karaspēkam, kas arī iesaistīts cīņā ar "Islāma valsti", izmantot Turcijas teritoriju tranzītā.
Lai gan parlamenta piešķirtais mandāts, kas būs spēkā vienu gadu, ir ļoti plaši formulēts, no tā neizriet nekādas Ankaras saistības patiešām nosūtīt karaspēku uz Irāku vai Sīriju.
Opozīcijā esošā Nacionālās kustības partija (MHP) arī balsoja par priekšlikumu, bet Republikāniskā Tautas partija (CHP), kas ir lielākā opozīcijas partija, un Tautas demokrātiskā partija (HDP), kas iestājas par kurdu tiesību paplašināšanu, bija pret.
ASV vērš spiedumu pret Ankaru centienos panākt, ka tā ļauj izmantot Indžirlikas gaisa spēku bāzi, valsts dienvidos, ASV reaktīvajiem iznīcinātājiem, kas veic uzlidojumus "Islāma valsts" mērķiem Sīrijā.
Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai Turcija atļaus letālā bruņojuma tranzītu, vai arī dos atļauju vienīgi humānās palīdzības un neletālo kravu piegādēm.
Tāpat ārkārtīgi mazticams ir tas, ka Turcijas bruņotie spēki jebkad tiks iesaistīt kaujās pret "Islāma valsti".
Prezidents Redžeps Tajips Erdogans iepriekš aicinājis Sīrijas teritorijas iekšienē izveidot buferzonu, kā arī noteikt lidojumiem slēgtu zonu tās atbalstam, tomēr šobrīd nav skaidrs, kā šie priekšlikumi varētu tikt īstenoti.
"Bumbu tonnu nomešana" vien Sīrijas problēmu neatrisinās, sacīja Erdogans, izsakoties par ASV uzsāktajiem uzlidojumiem džihādistu pozīcijām. Sīrijai ir vajadzīgs ilgtermiņa atrisinājums, viņš uzsvēra.
Turcija izpelnījusies asus kritiķu pārmetumus, ka tā nedara pietiekami daudz, lai apturētu džihādistu pārvietošanos pa tās teritoriju. Daži pat Ankaru apsūdz, ka tā slepeni vienojusies ar "Islāma valsti".
Īstenojot politiku, kuras priekšgalā atradās nesenais ārlietu ministrs, tagadējais premjerministrs Ahmets Davutoglu, Turcija sniegus atbalstu islāmistu nemierniekiem Sīrijā, cerībā ka viņiem izdosies gāzt prezidenta Bašara al Asada valdību.
"Premjerministra Ahmeta Davutoglu ekspansionisma un panislāmisma politika Turciju var novest tikai līdz karam," parlamenta sēdē sacīja viens no vadošajiem CHP deputātiem Mehmets Akifs Hamzačebi.
Savukārt aizsardzības ministrs Ismets Jilmazs parlamentam sacīja, ka Turcija "nevar aizvērt acis", kad "Islāma valsts" veic zvērības, rīko slaktiņus, nocērt saviem upuriem galvas.
"Vienīgais šī teksta mērķis ir teroristu organizācija, kas grib izjaukt mieru" Sīrijā un Irākā, parlamentam sacīja ministrs.
Kaut arī kurdi mudinājuši Turciju spert militārus soļus pret "Islāma valsti", HDP balsoja pret valdības priekšlikumu, bažījoties, ka neskaidro formulējumu dēļ militārs spēks var tikt vērsts arī pret kurdiem.
Ankara iepriekš savu necilo lomu operācijās pret "Islāma valsti" skaidroja ar to, ka tās rokas esot sasaistītas, bažījoties par vairāku desmitu turku ķīlnieku likteni, kas atradās "Islāma valsts" gūstā.
Šie ķīlnieki 20.septembrī tika atbrīvoti, kā ziņo mediji, apmaiņā pret "Islāma valsts" džihādistu atbrīvošanu no Ankarai draudzīgo Sīrijas nemiernieku gūsta.
Džihādistu grupējums "Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret "Al Nusra", kas saistīts ar "Al Qaeda".
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un iespiedies arī kurdu apvidos.
Starptautiskās sabiedrības sašutums par islāmistu brutālajām metodēm vairojies pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam.
"Islāma valsts" vēl nesen darbojās kā "Al Qaeda" atzars. Tomēr, kad tam Sīrijā izvērsās konflikts ar otru "Al Qaeda" sabiedroto - grupējumu "Al Nusra" -, teroristu tīkla vadība no "Islāma valsts" norobežojās un par savu vienīgo sabiedroto atzina "Al Nusra".
Sīrijas valdība jau no nemieru sākuma uzstāj, ka tai nākas cīnīties nevis ar demokrātijas un brīvības tīkotājiem, bet ar bruņotiem islāma radikāļiem, kas atbalstu saņem no ārvalstu patroniem.
Asads arī brīdinājis Rietumus, ka tiem nāksies samaksāt par atbalstu, ko tie snieguši Sīrijas nemierniekiem, arī ar "Al Qaeda" saistītajiem grupējumiem.
"Rietumi ir smagi samaksājuši par "Al Qaeda" finansēšanu tā agrīnajā stadijā Afganistānā. Šodien viņi dara to pašu Sīrijā, Lībijā un citās vietās un samaksās [par to] smagu cenu Eiropas un Savienoto Valstu sirdī," pērn intervijā brīdināja Asads.
"Islāma valsts" kaujās izmanto ASV armijas ieročus un bruņojumu, ko dumpiniekiem Sīrijā piegādājusi Saūda Arābija, liecina septembrī publicētais Lielbritānijas Konfliktu bruņojuma izpētes organizācijas ziņojums.
