Kolumbijas televīzijas iegūtajā materiālā redzams, kā militārie lidaparāti bombardē Kano patvērumu džungļos Kaukas reģionā, kuru armija atklāja pateicoties kādam bijušajam partizānam un sievietei, kura bija tuva Kano līdzgaitniece.
2011. gada 4. novembrī notikušajā uzlidojumā piedalījās vismaz 20 lidaparāti. Karavīriem bija jārīkojas "ātri un izlēmīgi", lai nezustu pārsteiguma moments, skaidro armijas ģenerālis Huans Pablo Rodrigess.
Pēc bombardēšanas karavīri no helikopteriem devās pārmeklēt apkārtni. Karavīrs, kurš tiek uzskatīts par Kano nogalinātāju, pats stāsta, ka nav zinājis, ka ir sastapies ar FARC līderi.
"Es kliedzu: "Mēs esam nacionālā armija. Stāt!" Kad persona, kura gāja prom (Alfonso Kano), sadzirdēja mani, viņš saliecās un tad veica pēkšņu kustību. Viņš piecēlās un mēģināja skriet," stāsta karavīrs, kura identitāte netiek atklāta.
"Protams, pirmais, ko iedomājos, bija tas, ka viņš gatavojas šaut uz mani, viņš ir mans ienaidnieks. Es izšāvu, jo mana drošība ir pirmajā vietā, mana un manu kolēģu dzīvības," viņš atceras.
63 gadus vecais Kano marksistiskās kustības FARC vadību pārņēma 2008. gadā, kad no sirdstriekas mira grupējuma dibinātājs Pedro Antonio Marans, pazīstams arī kā Manuels Marulanda un Tirofidžo.
Kano nogalināšanas lakā par viņa galvu bija izsludināta 3,7 miljonu dolāru (2,9 miljoni eiro) liela atlīdzība. Nogalinātā Kano ķermeni parādīja televīzijā.
Operācijas laikā FARC bija nopietni pavājināts 2002. gadā sāktās ASV atbalstītās militārās kampaņas dēļ. Četros gados pirms Kano nāves FARC zaudēja vairākus citus svarīgus komandierus.
FARC līdera nogalināšana bija Kolumbijas prezidenta – bijušā aizsardzības ministra Huana Manuela Santosa - uzvara. Spēcīgā militārā ofensīva piespieda FARC sākt miera sarunas ar Kolumbijas valdību. Sarunas joprojām turpinās Kubas galvaspilsētā Havanā.
