Kā ziņots, ASV, Eiropas Savienība (ES), Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojušās par kopīgu aicinājumu nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie separātisti valsts austrumos sākuši sagrābt administrācijas un drošības iestāžu ēkas.
Kopumā ceturtdien panākto pušu vienošanos Ženēvā Skudra vērtē pozitīvi gan no Latvijas interešu, gan konflikta risināšanas viedokļa.
Pēc Skudras domām, pozitīvi vērtējams fakts, ka šādas sarunas vispār ir notikušas, un, lai arī nekonkrētas, tomēr ir panāktas vienošanās. "Tikšanos vērēju pozitīvi, jo tā bija pirmā reize, kad Krievija un Ukraina sēdās pie viena galda. Tiesa, panāktā vienošanās nozīmē, ka Krievija ir izlēmusi mainīt taktiku, bet ne stratēģisko mērķi," uzskata eksperts.
LU profesors atzina, ka viņa rīcībā nav panāktās vienošanās teksta, tajā pašā laikā rodas vairāki jautājumi par to, vai tekstā ir norādīts atbruņošanās mehānisms. "Kas būs tie, kas atbruņos, un kas būs tie, kuri ir jāatbruņo, jo katra puse ar to var saprast kaut ko citu. Tāpat ir jautājums, par kādu teritoriju vienošanās tekstā ir runa," norādīja Skudra.
Eksperts arī piesardzīgi vērtē nākotnes izredzes un šīs vienošanās realizēšanas iespējamību, jo ceturtdien panāktās apņemšanās rezultātā puses nevienojās par nākamo tikšanos. "Nezinu, vai ir bijis paziņojums par to, kad un vai notiks nākamā pušu tikšanās, un par ko puses runās," sacīja Skudra.
Kā ziņots, ASV, Eiropas Savienība (ES), Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojušās par kopīgu aicinājumu nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie separātisti valsts austrumos sākuši sagrābt administrācijas un drošības iestāžu ēkas.
"Visām pusēm jāatturas no jebkādas vardarbības, iebiedēšanas vai provokatīvas rīcības," teikts komunikē, kas izplatīts pēc Ženēvas sarunām.
"Visi nelikumīgie grupējumi ir jāatbruņo, visas nelikumīgi sagrābtās ēkas jāatdod likumīgajiem īpašniekiem, visas nelikumīgi ieņemtās ielas, laukumi un citas publiskās vietas Ukrainas pilsētās un mazpilsētās ir jāatbrīvo," teikts kopīgajā paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Ženēvā ceturtdien notika Ukrainas krīzei veltītās četru pušu sarunas, kuru mērķis bija mazināt saspīlējumu Ukrainā.
Sarunās piedalījās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica.
Kā ziņots, Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šonedēļ Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
