Zviedrijas valdība ceturtdien paziņoja, ka gatavojas iesaukt atkārtotai apmācībai rezervistus, kas iepriekš izgājuši obligāto karadienestu.
"Pasaule ir mainījusies uz negatīvo pusi," intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai SVT atzina aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Rezervistu iesaukšanas nepieciešamību viņš pamatoja ar Krievijas pārapbruņošanos, Krimas aneksiju un iebrukumu Austrumukrainā.
Mēnesi ilgai atkārtotai apmācībai var tikt iesaukti 7500 cilvēki, kas dienējuši armijā pēc 2004.gada.
Apmierinātību ar šādu lēmumu jau izteicis bijušais Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas vadītājs atvaļinātais ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.
"Esmu ārkārtīgi apmierināts ar šo lēmumu. Bruņotajiem spēkiem ir patiesi lielas problēmas piesaistīt pietiekami daudz cilvēku uz brīvprātības pamatiem," sarunā ar tīmekļa izdevumu "The Local" norādīja Neretnieks.
Viņš piebilda, ka lēmums ir arī pozitīvs signāls Zviedrijas sabiedrībai.
"Vide Baltijas valstīs un Baltijas jūrā kļūst nedaudz bīstama, nedaudz nepatīkama, un šis solis ir labs signāls, kas parāda, ka Zviedrijas valdība ir reaģējusi uz notikumiem," norādīja atvaļinātais ģenerālmajors. "Tas ir labs signāls arī mūsu kaimiņiem, ka Zviedrijai tie rūp. Ļaudis tādās valstīs kā, piemēram, Polija, ir žēlojušies, ka Zviedrija, šķiet, nereaģē uz notiekošo."
Saskaņā ar laikraksta "Aftonbladet" veikto aptauju lēmumu par rezervistu atkārtotu apmācību atbalsta 65% zviedru.
Aģentūra TT vēsta, ka atkārtotā apmācība varētu tikt sākta nākamā gada sākumā.
