Foto: LETA

Tūkstošiem Maxima traģēdijas ekspertu un publikas komentāri neapskata problēmas būtību.
Balstoties uz savu doktora inženiera grādu un teicamām zināšanām, kas iegūtas padomju vidējās un augstākās izglītības laikā, kad inženierzinātne bija cieņā un atceroties kursus teorētiskajā mehānikā, materiālu pretestībā, metālu stiprības un aparātu būves kursos, gribu izvirzīt satriecošu koncepciju, ka šai konstrukcijai un Re&Re būvei bija obligāti, kā kāršu namiņam, jāsagrūst.

Uzmanīgi izpētot vakar visus 500 fotoattēlus esmu pārliecināts, ka pats projekts un tā realizācija bija pašos pamatos nolemta sagrāvei.

Pamatošu to ar tālāk redzamo, vienkāršoto skici:

Visās fotogrāfijās ir skaidri redzams, ka kolonnas stalti, stingri vertikāli stāv  visā gruvešu kaudzē,  kā priecīgi pavēstīja Re&Re pārstāvis - nekādas kolonnām vainas.

Tāpat bija redzams, ka ceļamkrānu izceltās  fermas ir praktiski veselas. Ferma ir izpildīta kā stingri sametināts režģis, kas nav cietuši vai deformēti. Bet kur tad kāršu namiņa problēma??

Tā ir vienā punktā.

Pie kolonnām bija piestiprinātas fermas, izmantojot skrūves. Plakne, kas satur skrūvju urbumus ir grāmatas vai labākā gadījumā  A4 lapas lielumā, ar 6 urbumiem (skicē vienkāršības labā redzama tikai augšējā skrūvju rinda). Domāju, ka šo skrūvju diametrs varētu būt kādi 30 milimetri, nu vidējas troses resnumā.

Tagad atceros teorētiskajā mehānikā studentiem uzdoto jautājumu:

"pāri ielai novilkta trose, kas piestiprināta pie kārtīgiem āķiem abās ēku sienās un tur karājās apgaismes laterna. Blakus laternai uz troses nolaižas vārna. Jautājums, par cik kilogramiem palielināsies spēks ar kādu trose rauj no sienas ārā stiprinājumu āķi??

Pāri par 100 kilogramiem!!! no knapa vārnas kilograma!

To pierādīja ģeometriskais spēku sadalījums. Tātad ap 100 reižu vairāk. Atcerēsimies šo pamat principu"

Uz fermas ir sakrauti 8,5 tonnu smagie dzelzsbetona paneļi, domāju ap vienu kolonnu to ne mazāk par pusduci, tātad ne mazāk par pusi no 51 tonnām.

Apgalvojums, ka konstrukcijai būtu jāiztur 1,5 tonnas uz kvadrātmetru te liekās smieklīgs.

Bet tagad pievērsīsimies skicei. Ferma no šī smaguma nedaudz, bet nepārprotami ieliecas. Un iznāk, ka augšējās skrūves tiek stieptas. Pārējās it sevišķi apakšējā rindā nekādu slodzi neuzņem. Atceroties vārnu uz troses (51 tonna  x 100= 5100 tonnas!!!) šīs skrūves tiek vienkārši pārrautas, jeb tām norauta vītne. Līdzīgi lavīnveidīgi trūkst nākošās rindas.

Ferma ar visiem dzelzsbetona paneļiem aprok 54 dzīvības.

Vēl daži foto novērojumi:

  1. Skaidrs, ka dzelzsbetona paneļi arī bija grūtā situācijā. To gali, praktiski visiem foto redzētajiem, bija nodrupuši. Nu nav nekāda brīnuma 8,5 tonnu smagais panelis balstījās uz fermas augšmalas šauru, domāju kādi 5 centimetri, plato kanti. Nu un to garums jau nav ar milimetru precizitāti un masa nav viendabīga. Paneļi potenciāli ir nolemti nobrukt no fermas lokālas pārslodzes rezultātā. Vēl viens dikti jocīgs novērojums. Redzami daudzi salūzuši paneļi, bet tērauda stiegras vietā tiem ir savīta no stieplēm trose!! Tā ir kā sķērsvirzienā tā garenvirzienā elastīga kā spirāle. Dzelzsbetona armatūra ir no cieta un stipra tērauda, noasinot šīs armatūras gabala galu to bieži lieto kā kaltu, ar ko kalt betonu vai pat akmeņus. Likt stiepļu trosi kā  armatūru nu gan var iedomāties tikai  galīgs nepraša, jeb ienaidnieks.
  2. Kādēļ fermai nav palielināta atbalsta virsma paneļiem ar metāla atsaitēm, kas piestiprinātas pie fermas apakšmalas?? Tikai tad varētu runāt, ka slodze tiek sadalīta pa virsmu. Visur kur ir šādu kolonnu konstrukcijas, to augšējā balsta daļa ir ar 5-10 reižu platāku virsmu. Te nekā.
  3. Pilnīgi šokē tas, ka režģotā ferma tikusi piestiprināta pie kolonnas ar dažām skrūvēm tikai augšmalā. Kādēļ šo skrūvju nebija 10 reižu vairāk?? Kāpēc nav bijusi piestiprināta fermas apakšējā mala??
  4. Kādēļ visi savienojumi nav sametināti, bet tikai saskrūvēti? Tas daudzkārt pastiprinātu un stabilizētu situāciju. Jo  foto redzam, ka visas fermu sametinātās vietas ir pilnīgi veselas un pat nedeformētas.

Biju jau pabeidzis uzrakstīt šos manus argumentus, kad radiobaltkom izdzirdēju komentārus no speciālista, kas cēlis lielveikalu Alfa, dažus Maxima un citas mūsdienu konstrukcijas. Viņš arī apgalvoja, ka visa problēma ir fermu skrūvēs. Tātad man ir vismaz viena balss.

Nu un beigās viens emocionāls netīrs moments. Uz pie svecēm apkrautās sētas ir vesela metru garš plakāts ar advokātu telefoniem. Jo cietušiem izmaksātās kompensācijas būs ar 6 nullēm, nu un ja vēl pierēķina klāt ko satiesās Eiropas civiltiesa, 10%  asarās slacītais advokātu kumoss varētu būt gana gards. Kā paskaidroja LTV1 Rēders, advokātu(maksāt nespējas administratoru, naciķu sponsoru) ofisu sauc par "maitas ērgļu kolhozu". Nu kā citādi, ja par bāreņu adopcijas procesa "kārtošanu" advokātu kantori nekaunas izlikt 7000 Ls rēķinu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!