Šopavasar Juris ieplānojis ganāmpulku palielināt līdz 500 govīm. Slaucot trīs reizes dienā, no gotiņas iegūst 30 litrus jeb trīs spaiņus piena. Ir pat tādas, kuras dod līdz pat 70 litriem piena dienā. Gadā katra kopumā - ap 10 tūkstošiem litru piena. Viss izslauktais piens nonāk 'Valmieras piens" kombinātā.

"Pārsvarā mēs audzējam Holšteinas melnraibās šķirnes govis, kas ir speciāla piena šķirne. Gādājam, lai gotiņas ir kārtīgi paēdušas un labi jūtas, – tie ir pamatnosacījumi, lai viņas būtu ražīgākas un dotu vairāk piena," stāsta saimnieka dēls Mārtiņš Gierkens. "Ēdienkartē viņām ir zāles un kukurūzas skābbarība, kas sajaukta ar dažādiem graudiem precīzās devās, lai tajā būtu visi vajadzīgie mikroelementi un makroelementi."

"Barības sastāvs ir zinātniski pamatots, lai gotiņas saņemtu visas nepieciešamās barības vielas vajadzīgajā daudzumā," teic Juris, kurš ir pieredzējis veterinārārsts. "Govīm ļoti nepieciešams ir arī sāls nātrija un kālija pareizās attiecības uzturēšanai organismā. Pietrūkstot sālim, samazinās piena daudzums un var rasties veselības problēmas," teic Juris.

Mārtiņš klāsta, ka teles saimniecībā sāk apsēklot, kad tās sasniegušas sešpadsmit mēnešu vecumu. Pienu tās sāk dot, sasniedzot divu gadu vecumu.

Lai sagatavotu lopiem vajadzīgo barību, saimniecība apstrādā vairāk nekā tūkstoš hektāru zemes. Aramzemi izmanto kukurūzas audzēšanai, bet pļavas – skābsiena sagatavošanai. Graudus saimniecībā neaudzē, bet iegādājas no citiem zemniekiem. Zemes apstrādei un lopbarības sagatavošanai nepieciešamā tehnika pirkta ar Eiropas Savienības fondu finansiālu.

Aptuveni 60–70 % zemes ir Gierkenu īpašums, pārējo - nomā. Mārtiņš atzīst, ka ļoti liels un reāls atbalsts saimniekošanā ir valsts piešķirtā nauda, ko zemnieki var saņemt Hipotēku bankā. Tādējādi ir iespēja iegādāties zemi izdevīgik.

"Man ir svarīgi, ka esmu brīvs un pats esmu saimnieks – gan attiecībā uz savu darbu, gan dzīvi. Un Latvijā piena lopkopēji ir kolēģi, nevis konkurenti. Mēs sazvanāmies un padalāmies pieredzē, sadarbojamies," teic Juris un atzīst, ka savulaik uz Lēdurgu no Ādažiem atnācis tikai dēla uzņēmības dēļ, kurš tolaik bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes students, bet nu jau ir diplomēts speciālists.