Kā Latvijas Televīzijai atzina priesteris Mariušs Kempa, patlaban vēl nav zināms, cik liela kopumā būs svētceļnieku grupa, jo cilvēki piepulcēsies arī pa ceļam.
Liepājas grupā ceļu uz Aglonu mēros svētceļnieki vecumā no pieciem līdz 70 gadiem.
Aptaujātie svētceļņieki LTV sacīja, ka svētceļojuma laikā iespējams pārdomāt, ka bez izklaidēm un ikdienas rūpēm dzīvē ir vēl kas vairāk. Gados vecākā grupas svētceļlniece Biruta, kura šogad sasniegusi 70 gadus, atzina, ka viņas radi un draugi apšaubījuši, vai viņa spēs mērot šo ceļu, taču viņa pateikusi, ka varēs to izdarīt un devusies ceļā.
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm.
Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450.gadu, bet Francijā svētki tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo svētku svinēšanas tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700.gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci - koka dievnamu un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.
Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.
Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.
