Eksponāts ir unikāls - tā ir daļa no Maltas ordeņa tērpa, kas ir liels retums, atzīst vēsturnieki. Borha mundiera fragments tika atrasts Preiļu muižas kapelas pagrabstāvā arheoloģisko izrakumu laikā, kas notika 2007. un 2008.gadā arheoloģes Dr.hist. Antonijas Vilcānes vadībā. Izpētes gaitā iegūtas agrāk nezināmas liecības par kapelas pagrabstāva plānojumu un apbedījumiem, informē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša. Tiesa, nav izdevies gūt pietiekamas liecības par kapelā apbedīto Borhu dzimtas pārstāvju skaitu, jo kapela kādreiz ir tikusi izlaupīta un izdemolēta - plāksnes noceltas, sasistas, bet apbedījumi ar visiem zārkiem izrauti no savām vietām.

Izpētes laikā sabērto atkritumu slānī uzietas trūdējuša koka zārka paliekas, kur vēl bija saglabājusies daļa no apbedīto kauliem, bet blakus tiem atrastas grezna tērpa paliekas - ar brokāta diegiem izšūta mundiera priekšpuses detaļas, apkakles un manšetes fragmenti.

Mundiera fragments ir ievērojamākā liecība, kas tika atrasta arheoloģisko izrakumu laikā Preiļu muižas kapelas pagrabstāvā. Atradums nodots restaurācijai Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tekstiliju restaurācijas nodaļā.

Meklējot analoģijas greznajam mundierim, ko rotā ar enkuri, izdevies atrast divus vēsturiskus portretus, skaidro Bekeša. Pirmajā - 18. gadsimta beigu portretā, attēlots Ivans Lazarevičs Lazarevs (1735-1801) - armēņu izcelsmes Krievijas valsts un politisks darbinieks, lieltirgotājs un lielrūpnieks, ietekmīga persona Katrīnas II un Pāvila I galmā. Par nopelniem cars Pāvils I viņam bija piešķīris Maltas ordeņa Goda komandora nosaukumu un apbalvojis ar Maltas ordeņa krustu. Otrajā portretā, kas gleznots 1830. gadā, iemūžināts Lazars Jakimovičs Lazarevs (Ivana Lazareviča Lazareva brāļadēls) mundierī ar enkuru izšuvumiem un Maltas ordeņa krustu. Preiļu muižas kapelā atrastā tērpa fragments norāda īpašnieka saistību ar Maltas ordeni.

Krievijas Vēstures muzeja Militārā un civilā apģērba audumu nodaļas speciālisti apgalvo, ka ir zināms -Maltas ordenī iesaistītajiem bijuši stingri reglamentēti tērpi, taču pilnīgs to apraksts nav saglabājies. Arī pats tērps esot ļoti liels retums, līdz ar to Preiļu kapelas izrakumos iegūts Baltijā unikāls sena tērpa fragments. Arī grāfu Borhu dzimtas pārstāvji ir bijuši saistīti ar Maltas ordeni.

Varakļānu muižas īpašnieks Johans Mihaels Borhs kā baljī līdzdarbojies Maltas ordeņa Polijas atzara izveidē. Savukārt Preiļu muižas īpašnieks Jozefs Heinrihs Borhs bijis Maltas ordeņa komandors. Tādējādi Preiļu kapelas izrakumos iegūtais unikālais sena tērpa fragments piederējis Jozefam Heinriham Borham.

Jozefs Heinrihs Borhs ir bijis Preiļu muižas īpašnieks no 1779. gada līdz 1835. gadam. 1817. gadā viņš uzcēlis Preiļu muižas kapelu un sācis līdz mūsdienām saglabājušās ceturtās pils celtniecību. Jozefam Borham Preiļos bijusi liela bibliotēka, kuru mantojis viņa dēls Mihaels, vēlāk mazdēls Eizebijs. Preiļu īpašnieku Borhu bibliotēkas daļu 19. gadsimta otrajā pusē nopircis grāfs Jonass Tiškēvičs no Biržiem (Lietuva).

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā unikālais eksponāts - bijušā Preiļu muižas īpašnieka J.H.Borha mundiera fragments - būs apskatāms līdz 1. decembrim. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja iepazīties arī ar Preiļu muižas kapelā veikto arheoloģisko izrakumu un atrastā tērpa fragmenta restaurācijas gaitu, paturēt rokās dažu nerestaurētu atradumu fragmentus un apskatīt retas fotogrāfijas no kapelas pagrabstāva pirms arheoloģiskās izpētes darbu uzsākšanas, kā arī izspēlēt izglītojošu datorspēli par Preiļu parku.