Pēc sasveicināšanās Aldis Kalniņš paziņoja, ka dod pusstundu laika, lai bērni apskatītu centrā izvietotos eksponātus un vienkārši izskrietos. "Zilu brīnumu" dibinātājs un vadītājs šo pamatoja ar saviem novērojumiem, ka tad, ja bērniem sakrājusies liela enerģija, ir bezjēdzīgi viņus nosēdināt rāmi un likt klausīties teoriju, jo liela daļa tāpat paslīdēs gar ausīm. Jādod iespēja bērniem izskrieties, un jāpievēršas stāstāmajam. "Iesakiet to visiem skolotājiem un paskatieties, kā tas strādā," sacīja Kalniņš.
Kad bērni bija apskatījuši centru un gatavi klausīties Aldī (skolotāja atzina, ka ieteiktā metode tiešām nostrādājusi), viņš minēja vairākus piemērus par lietām, kas pašas par sevi nav interesantas, bet tad, kad par tām uzzina vairāk, par tādām kļūst. Viņš demonstrēja metāla cauruli, ko visi skolēni atzina par neinteresantu priekšmetu. Paberzējot pret audumu, caurule elektrizējās un bija iespējams ar tās palīdzību pakustināt plānu diedziņu. Tagad skolēniem šīs priekšmets jau likās intereses vērts. Sekoja vairāki eksperimenti un demonstrācijas, kurās bērni varēja iesaistīties.
Aldis Kalniņš bērniem atklāja, ka lieli zinātnieki ne vienmēr ir cienīti laikā, kad dzīvojuši, piemēram, ļaudis slaveno fiziķi Nikolā Teslu uzskatījuši par pilnīgi traku, bet mūsdienu zinātne nav iedomājama bez viņa atklājumiem.
Noslēdzot aizraujošo un brīnumu pilno stundu, Aldis Kalniņš novēlēja: "Lai ir prieks mācīties!" 
