"Sarkandaugavā vien ir četri termināļi, kas strādā ar apmēram vienādām tehnoloģijām un kas, jāatzīst, potenciāli var radīt nepatīkamas smakas. Vēl divi termināļi darbojas Mangaļsalā. Taču smakas var radīt ne tikai naftas produktu pārkraušana, jo ir arī citas kravas, kuras šajā teritorijā tiek apstrādātas, tāpat atrodas vairāki rūpnieciskie objekti, kuri gan pārstrādā atkritumus, gan veic ķīmiskus procesus. Vēl ir arī dzelzceļš, pa kuru tiek pārvietotas gan naftas produktu cisternas, gan citas kravas," skaidroja Andersons.

Viņš piebilda, ka diemžēl pašlaik, runājot par problēmu, kā vienīgie iespējamie smaku avoti tiek minēti tikai divi uzņēmumi - "Man-Tess" un "Woodison Terminal" - un reizēm šķietot, ka publiskās informācijas izplatītāji nemaz nezina un negrib zināt, ka uzņēmumu, kas pārkrauj naftas produktus, ir krietni vairāk.

Andersons norādīja, ka galvenā problēma Sarkandaugavā ir tā, ka vēl padomju laikā dzīvojamās ēkas tika būvētas pārāk tuvu ostai: toreiz par smaku neviens neuztraucās, bet tagad nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai smakas ierobežotu, turklāt ne vienā vien uzņēmumā.

"Vēlos uzsvērt, ka "Man-Tess" strādā tikai un vienīgi ar tādām kravām, ar kurām veikt pārkraušanas darbības atļauj Valsts vides dienesta (VVD) izdotā licence. Smakas teorētiski var radīt gandrīz jebkura krava, kas tiek pārkrauta jebkurā terminālī. Taču parasti pārkraušanas laikā pieļaujamais smaku līmenis netiek pārsniegts - stipra smakošana notiek, ja darbu veikšanas laikā ir nelabvēlīgi laika apstākļi, īpaši vēja virziens, vai arī tiek pieļautas kļūdas pārkraušanas procesā," sacīja Andersons.

"Man-Tess" vadītājs informēja, ka uzņēmums jau veicis virkni pasākumu iespējamu smaku novēršanai, ko iespējams izdarīt īsā laikā. Piemēram, "Man-Tess" jau ir ieviesis bezmaksas informatīvo telefonu, kas ļauj operatīvi saņemt informāciju par gaisa iespējamu piesārņojumu, ir uzstādīti papildu vāki dzelzceļa cisternām to noliešanas darbu laikā, tiek pārskatīts pārkraujamo produktu sortiments un veikti citi pasākumi.

Andersons piebilda, ka, plānojot kraušanas operācijas, pēc iespējas tiek ņemti vērā laika apstākļi. To kravu pārkraušana, kas potenciāli var radīt jūtamu smaku, tiek atvirzīta uz Kundziņsalas piestātni, kas atrodas tālāk no dzīvojamajām ēkām.

"Domāju, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika to apliecinās, ka izsaukumu skaits, kur smakošanas iemesls ir "Man-Tess" veiktās darbības, ir būtiski samazinājies," uzsvēra Andersons.

Pasākums ar lielāku efektu būs cauruļvada rekonstrukcija uz Kundziņsalu, norādīja Andersons, piebilstot, ka tikko ir saņemts arhitektūras un plānošanas uzdevums, kas nozīmē, ka projektēšanas darbi var sākties. Prognozējams, ka būvniecības darbi tiks pabeigti līdz nākamās vasaras sākumam. Pašlaik vecais cauruļvads ik reizi, mainot sūknējamo produktu, ir jātīra divas dienas, bet pēc rekonstrukcijas tas prasīs tikai trīs līdz četras stundas.

"Ja iniciatīva tiks atbalstīta arī no pārējo termināļu puses, "Man-Tess" akcionārs ir gatavs ieguldīt arī līdzekļus naftas produktu tvaiku savākšanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, lai novērstu piesārņojumu, kas rodas, izlejot degvielu no dzelzceļa vagoniem un pēc tam uzpildot rezervuārus. Pašlaik ļoti intensīvi apzinām iespējas šādas iekārtas iegādāties. Esam aprēķinājuši, ka, lai īstenotu šos pasākumus, mums būs nepieciešami vismaz 700 000 latu, taču ostā ir arī citi termināļi, citi potenciālie piesārņotāji, tāpēc kopējās investīcijas droši vien būs vairākkārt lielākas," sacīja Anderons.

Viņš piebilda, ka "Man-Tess" mēģinājis ar tuvumā esošajiem termināļiem vienoties par kopīgu rīcību. "Diemžēl jāatzīst, ka pagaidām bez rezultātiem. Dārgās rekuperācijas iekārtas arī ir jēga uzstādīt tikai tad, ja to darīs arī citi termināļi, diemžēl arī te atsaucības nav," piebilda Andersons.

Uzņēmuma vadītājs piebilda, ka "Man-Tess" vienmēr sadarbojas ar VVD pārstāvjiem, taču tikai ar VVD spēkiem un kontrolēm vien problēmu nevar atrisināt, jo vajadzīga kompleksa pieeja.

"Radikālākajā variantā, kuru droši vien neviens nav gatavs īstenot, - vai nu uz kaut kurieni jāpārvieto osta, vai arī iedzīvotāji jāizmitina tālāk no upes. Kā jau sacīju, šis ir tikai teorētisks variants. Reālāk būtu koordinēt uzņēmumu rīcību piesārņojošo darbību samazināšanā, sniegt atbalstu tiem gan ar zināšanām, gan, iespējams, tehnoloģijām, panākt, lai investē visi uzņēmumi. Citādi ir kā pašlaik - kamēr mēs ieguldām līdzekļus, mūs pēc inerces uzskata par vienīgo grēkāzi, liekot saprast, ka gadījumā, ja mēs kaut kur pazustu, kā uz burvju mājienu pazustu arī nepatīkamās smakas. Tikmēr citi klusē un īpaši nerosās - un neviens viņus neievēro un neaiztiek," piebilda Andersons.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā fiksēto vides piesārņojumu un iedzīvotāju sūdzības par gaisa kvalitāti Sarkandaugavā, Rīgas vicemērs un brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) ar iesniegumu vērsīsies Valsts vides dienestā, lūdzot pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumus termināļiem "Man-Tess" un "Woodison Terminal".

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!