Rīgas domes lēmumu aizliegt gājienu bija apstrīdējušas divas organizācijas: biedrība "Pilsoņu un nepilsoņu savienība" un biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja". "Pilsoņu un nepilsoņu savienība" un biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja" pasākums pie Brīvības pieminekļa paredzēts "pret fašisma glorifikāciju Latvijā".

Tiesas sēdē iesniedzēju pārstāvis Vladimirs Buzajevs skaidroja, ka esot normāla prakse, ka vienā vietā var pulcēties pretējo viedokļu paudēji, un valsts pienākums ir nodrošināt šo pasākumu norisi. Viņš atsaucās uz tiesu praksi, kurā noradīts – iespējamas sadursmes nevar būt iemels pasākuma aizliegšanai.

Viņš norādīja - lai gan līdz šim leģionāru gājienu pieteikusi organizācija "Daugavas vanagi Latvijā" nav RD lēmumu pārsūdzējusi, tomēr publiskajā telpā jau izskanējuši paziņojumi, ka gājiens notiks tik un tā, tāpēc iesniedzēji savus pasākumus neatsauc, jo grib likumīgi paust savu viedokli arī, ja notiks nesankcionēts gājiens.

Rīgas domes pārstāvji Ilze Gūtmane un Aigars Ločmelis tiesā skaidroja, ka, nedēļas sākumā izskatot visu sešu 16.martā iecerēto pasākumu pieteikumu, nolemts tos nesaskaņot. Šobrīd par diviem pasākumiem notiek tiesvedība, bet "diemžēl mums nezināmu iemeslu dēļ lēmumu joprojām nav pārsūdzējuši "Daugavas vanagi Latvijā"". Gūtmane norādīja, ka "antifašistiem", kuri neslēpa, ka viņu pasākums ir vērsts pret šo gājienu, šobrīd nemaz nebūšot pret ko protestēt.

Valsts policija pārstāve tiesā norādīja, ka policija domi informēja – konkrēto ziņu par provokācijām un apdraudējumiem likumsargiem neesot. Policija tikai norādījusi uz to, ka katru gadu 16.martā pastāv iespējamie riski, taču policija pēc analīzes secinājusi, ka riski būtu mazāki, ja atļautu visus pasākumus, jo tādā gadījumā ir zināms, kad un kur notiek gājieni, un policija var nodrošināt kārtību.

Arī Drošības policijas pārstāvis norādīja, ka drošības iestāde neiestājas par pasākumu aizliegumu. DP atzina, ka ir riska faktori, tomēr reāls sabiedrības drošības apdraudējums neesot tāds, lai pasākumus nesaskaņotu.

Viena no trīs lietu izskatošajām tiesnesēm Anita Kovaļevska aktīvi iztaujāja Rīgas domes pārstāvjus, vaicājot, vai tika lūgts tiesībsargājošo iestāžu viedoklis, vai tās spēs novērst iespējamas sadursmes. Pārliecinošu atbildi RD pārstāvji nesniedza, norādot, ka Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve šo lēmumu varētu būt pieņēmis pēc individuālam sarunām ar policijas pārstāvjiem. RD pārstāvji arī pieļāva, ka bija jāvaicā policijai, vai tā spēs novērts riskus, un nespēja pamatot, kāpēc tas netika darīts.

Kovaļevska norādīja, ka arī pērn dome aizliedza visus pasākumus, tiesa šos lēmumus atcēla un dome tiesas spriedumu nepārsūdzēja. Tā, ka RD apliecināja - nekādas būtiski atšķirīgas informācijas no policijas šogad nebija, Kovaļevska jautāja: "Kā to saprast - vai RD apzināti pieņem prettiesiskus lēmumus?"

RD preses pārstāvis Uģis Vidauskis pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka domes lēmums pieņemšanas brīdī bijis tiesisks, taču pašvaldība tiesas spriedumu respektē. Viņš norādīja, ka "precedenti ir dažādi": pirms diviem gadiem tiesa domes aizliegumu atstāja spēkā, tāpat notika arī 2006.gadā.

RD pārstāvis norādīja, ka pašvaldība vadījās pēc tai likumā paredzētajām tiesībām izvērtēt dažādus argumentus un lemt par pasākumu saskaņošanu. "Vai tas ir bijis pareizs vai nepareizs, to izlemj tiesa, kā tiesiskā valstī notiek," sacīja Vidauskis. Viņš pieļāva, ka RD par iespēju tiesas spriedumu pārsūdzēt lems pēc 31.marta, kad būs pieejams pilnais tā teksts. Tomēr Vidauskis neizslēdza, ka RD spriedumu tāpat kā pērn nepārsūdzēs, jo "šeit ir specifiskā situācija, kad vilciens jau ir aizgājis - vai ir jēga tērēt administratīvos resursus?"

Vidauskis uzsvēra, ka Rīgas Pašvaldības policija (RPP) 16.martā būs pilnīgā gatavībā un iesaistīs visus savus resursus, tomēr atzina, ka lielākais darbs būs Valsts policijas struktūrām. Viņš pauda cerību, ka ar policijas spēkiem pietiks, lai novērstu iespējamas provokācijas un sabiedriskās drošības apdraudējumus.

Savukārt Buzajevs pauda gandarījumu par tiesas spriedumu. Viņš norādīja, ka domes vienīgais arguments bija iespēja, ka "varētu būt masu nekārtības", tāpēc dome pārlikusi savu atbildību "no saviem pleciem uz tiesu". Buzajevs sacīja, ka pasākuma laikā iespējamās agresivitātes izpausmes no viņa pārstāvēto organizāciju puses aprobežosies tikai ar kliegšanu, kas esot normāla parādība. "Noteikti mūsu plānos nav nekādas vardarbības vai spēka piemērošanas," sacīja bijušais Saeimas deputāts.

Jau ziņots - lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve aizliedzis visus 16.martā pilsētā pieteiktos pasākumus.

Lai gan Rīgas dome lēmumu nesaskaņot leģionāru piemiņas dienā Rīgā plānotos pasākumus pamato ar drošības iestāžu informāciju, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) uzskata, ka tas ir bijis politisks lēmums.

Organizācija "Nacionālais spēks" jau paziņojusi, ka dosies piemiņas gājienā uz Brīvības pieminekli, neraugoties uz domes aizliegumu.

Katru gadu 16.martā izceļas asas diskusijas par to, vai masu pasākumi piemiņas dienā ir jāatļauj vai nav. Arī pērn dome liedz pasākumus, taču tiesa šo liegumu atcēla.