Pētnieku uzmanību nelielais ezeriņš piesaistīja jau pērn rudenī. Šā gada sākumā tā ūdens līmenis bija pazeminājies vēl vairāk, bet tagad, augustā, gaidāma ūdens pilnīga pazušana.
Linezers ir neparasts, periodiski izzūdošs ezers, kas laiku pa laikam nozūd pazemē, atsegdams S burta veidā izlocītu ezerdobi ar 9 metru dziļu piltuvi ZR galā ("ūdensrijēju"). Tajā nepārtraukti ieplūst ūdens no apkārtējā meža un Pandu purva puses, un pa meliorācijas cauruli, dažkārt arī pa zemes virsu aizplūst uz ielejveida kriteni. Neviena upe ezerā neietek un no tā neizplūst. Vietējais mežsargs stāsta, ka zivis šajā ezerā nekad nav dzīvojušas. Vietējie iedzīvotāji te agrāk veduši mērcēt linus, kam ezera ūens bijis īpaši piemērots. Tāpēc arī ezeram tāds nosaukums. Pēdējo reizi ūdens no Linezera bija pazudis 2003.gada februārī. Ūdens lāma bija palikusi tikai 8 metru dziļajā "ūdensrijējā".
Ūdens zudības ezerā dažādos apjomos konstatētas 2003., 1996., 1982. un 1976. gadā, kā arī ap 1939.gadu. Linezera īpatnības saistāmas ar karsta procesiem un savdabīga ūdensrijēja darbību ezera gultnē. Ezera tuvējā apkārtnē ģeologi konstatējuši daudzas karsta kritenes – zemes iebrukumus.
Ezernieku karsta kritenes ir viena no nedaudzām Latvijas karsta kriteņu sistēmām. Karsta procesu norisei ir divi priekšnoteikumi – šķīstoši, ūdenscaurlaidīgi ieži un ūdens. Ūdenim izskalojot iežus, pazemē veidojas dobumi, plaisas un pazemes ezeri. Tāpēc pienāk tas brīdis, kad kad zemes virskārta, zaudējusi zem sevis pamatu, iebrūk tukšumā. Karsta kritenes ir iekļautas aizsargājamo ģeoloģisko objektu sarakstā, kā arī ir Eiropas nozīmes aizsargājams objekts, kas iekļauts "NATURA 2000" īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā.
Ezernieku karsta kritenes iekļautas maršrutā "Allažu dabas takas", kurās apskatāma arī Stīveru baznīca, Mežmuižas (Kaļķugravas) avoti, Černausku dižozols un Černausku dižakmens.
