Kolekcijā ir 138 pacientu seju un dažādu ķermeņa daļu atlējumi. Mulāžu kolekcijas pirmā daļa sākta veidot 20.gs. 20. - 30.gados pēc prof. Pētera Sniķera un ārsta Jēkaba Šīrona idejas par mākslinieku pieaicinot tēlnieku Artūru Bērnieku. Tēlnieks atlējumu izgatavošanai izmantojis ģipsi un vasku, kā arī īstus cilvēku matus, kas mulāžas padara ļoti tuvas oriģinālam.
Otra kolekcijas daļa veidota ap 20.gs. 40. – 50. gadiem ārsta Paula Kundziņa vadībā. Tāpat izstādē apskatāma foto kolekcija ar pacientu fotogrāfijām un patologanatomisko izmeklēšanu instrumenti.
Talsu leprozoriju slēdza 2007. gadā, un tolaik uzskaitē bija 14 lepras slimnieki. Šobrīd inficētos pacientus uzrauga Latvijas Infektoloģijas centrs. Kopumā bijušā leprozorija teritorijā ir 20 dažādu ēku — gan saimniecības, gan dzīvojamās, tostarp baznīca.
Leprozorijs tika izveidots 1896. gadā, un līdz pat slēgšanai bijis vienīgais Baltijā. Pēc slimnīcas likvidācijas daudzas ēkas palika tukšas, dažās joprojām dzīvo cilvēki — gan bijušie leprozorija darbinieki, gan vienkārši pagasta iemītnieki. Vienā no galvenajām ēkām šobrīd darbojas Latvijas Sarkanā Krusta sociālās aprūpes centrs "Stūrīši".
