Par ko mums tāda valsts?

– Cik patiesības ir teicienā "mums ir tāda valsts un tāda valdība, kādu esam pelnījuši"? Ja tam nav sakara ar "tēvu vai pašu grēkiem", ar ko tad?

Pēteris Lejiņš (Daugavietis): "Ja runā par kaut ko iepriekšējās dzīvēs nopelnītu vai par tēzi, ka jāatbild pat "tēva grēkiem", neko mēs neesam pelnījuši ! Un atbildēt ne par ko mums nevajag. Mēs nākam uz šo zemi, lai kaut ko labu apgūtu, nevis, lai mocītos.

Mūsu dvēseles izvēlas situāciju, kurā atnākt pie vecākiem (jo bērni izvēlas vecākus, nevis otrādi), un tas arī lielā mērā nosaka to, kādā valstī mēs esam piedzimuši mācīties. Pēteris Lejiņš

Savukārt jēdziens "grēks" ir jauns (pat kristietībā tas sākotnēji nebija), un tas ir destruktīvs.

Atrašanās šeit un tagad ir saistīta ar mūsu uzdevumu mācīties: mēs esam sociālas būtnes, paši ievēlam Saeimu un tādējādi turpinām savas apmācības. Jautājums tikai, kā mēs mācāmies – radot vai mokoties. Un tā jau ir katra indivīda brīva izvēle."

Pēteris Draguns: "Atgādināšu, ka mums, atšķirībā no daudzām zemēm un to iemītniekiem, vismaz ir sava valsts, lai arī ko mēs par šo valsti un tās iekārtu domātu.

Pastāv uzskats, ka mums nākas strēbt latviešu sarkano strēlnieku ievārīto putru. Ar viņu palīdzību cariskā Krievija pārtapa par padomju valsti, un, kā zinām, šim notikumam bija smagas un tālejošas vēsturiskās sekas. Par to noteikti jāmaksā, iespējams, arī mums.

Savukārt ja grēku traktējam kā kļūdainu darbību, jāatzīst, ka esam grēkojuši, vēlot Saeimu. Mums vienmēr sola labas izmaiņas un uzplaukumu, bet ne viens, ne otrs nekad nepienāk. Pēteris Draguns

Bez šaubām – valsts vadību uzticēt hroniskiem meļiem noteikti ir grēks vai vismaz bezatbildība pašiem pret savu likteni!"

Juris Brants: "Es drīzāk teiktu, ka šādu valdību esam nevis pelnījuši, bet radījuši. Tagadējā Saeima ir mūsu vēlēta, arī iepriekšējās vēlējām mēs vai mūsu vecāki un vecvecāki. Mēs esam veidojuši parlamentu no zināšanām par kandidātiem vai no ticības kādam solījumam.

Ticība politikai bez zināšanām ir absolūti bezjēdzīga, iluzora darbība – līdzīgi sapnim, ko redzam, kuram ticam, bet kurš tā arī nekad nepiepildās, jo nekas netiek darīts sapņa virzienā. Saeima ir jāveido, tāpat kā tā veido savu iekšējo kārtību un struktūru un ievieš to sabiedriskā kārtībā (vai otrādi – nekārtībā).

Valdība savu priekšstatu par sabiedrību veido, balstoties uz VID un tamlīdzīgu struktūru datiem, un šis tēls absolūti nav tāds, kāds tas ir reālajā pasaulē un ikdienā. Tādējādi valdībai ir ļoti grūti pieņemt precīzus lēmumus. Ja vēl tur atrodas cilvēki ar savtīgiem nolūkiem, kuriem rūp pamainīt likumu savam biznesam vai ambīcijām par labu... Tā arī veidojas šis konflikts, plaisa un jautājumi, vai mēs to esam pelnījuši un kāpēc. Es drīzāk teiktu, ka nevajag uzdot jautājumu – kāpēc, bet jautāt – ko es varu darīt un ko bez balss nodošanas es vēl esmu darījis, lai nesastaptos ar to, ar ko sastopos."