Foto: Shutterstock
Cilvēks arvien meklēs otru cilvēku, ar kuru viņš jutīsies emocionāli komfortabli. Bet kā atrast to otru – savu dvēseles radinieku pasaulē, kura kļūst arvien sarežģītāka? Būtu mazāk drāmu un traģēdiju, ja mēs jau pirmajā reizē mācētu pareizi novērtēt tos, kurus esam izvēlējušies — mīlestībai, draudzībai, sadarbībai.

Mūsdienās eksistē dažādi skatījumi uz personību, kas dod iespēju novērtēt cilvēku pēc ārējām pazīmēm — uzvedības stila, balss, žestiem, apģērba, apaviem, frizūras, rokassomiņas, mājdzīvniekiem un automašīnas. Lai vairotu saskaņu un laimi sabiedrībā, kopš seniem laikiem pastāv un attīstās ar neskaitāmiem novērojumiem un praksi pamatota pasaules izziņas nozare — cilvēkzinātne jeb socionika.

Par šo tēmu runājošajai Elizabetes Ozolas un Jāņa Arvīda Plauža grāmatai "Mīmika un žesti" ("Jumava", 2016) nule kā nākusi klajā otrā daļa – "Izskats – personības spogulis". Piedāvājam fragmentu no jaunās grāmatas.

Gaita

Mūsu soļu raksts izteic dvēseli tikpat veiksmīgi kā raksts uz papīra. Pavirši vērtējot, cilvēka gaita šķiet vienkārša — ātra vai lēna, ar īsiem vai gariem soļiem. Izrādās, ka vienkāršībai ir bezgala daudz variāciju, kā lapu kokam. Ko tā liecina?

• Taisna gaita, ar skatu horizonta virzienā, nevis paceltu vai vērstu pret zemi — drosme un gudrība.
• Brīva, valdonīga gaita. Cilvēks neļauj apkārtējiem sevi novērst no mērķa, spēj uzņemties atbildību.
• Lēni soļi — mierīgs, vienaldzīgs, reizēm arī aizkaitināts cilvēks. Iespējams, ka slimas kājas vai ir skolioze.
• Lēna gaita, seja vērsta augšup, it kā zvaigznes skaitot — uzpūtība un lepnība.
• Lēni, gari soļi — samazināta interese par dzīvi, vienaldzība pret sevi un apkārtējiem.
• Vienmērīga, droša gaita — drosme un izlēmība, bet arī stūrgalvība. Šāds cilvēks var sagādāt nepatīkamus brīžus autoritātēm, gluži kā bērnībā neapdomīgi izsaucoties: "Bet karalis taču kails!" Pēc tam viņam aizvērsies daudzas durvis.
• Lēni, ritmiski, vidēji gari soļi. Tā staigā radošie cilvēki, risinot problēmas (mākslinieki, dzejnieki u.c.), arī sentimentāli, iekšējā pasaulē iegrimuši romantiķi.
• Soļojot augums nedaudz noliecies uz priekšu — godīgs, miermīlīgs, atsaucīgs cilvēks.
• Ātri, gari soļi — gājējs augstsirdīgs, kā arī augstās domās par savām spējām. Ko iesācis, to noved līdz galam.
• Ātra gaita, īsi soļi — cilvēks, kurš visu dara ātri, stipra, mērķtiecīga personība. Karjeras iespējas, vairāk rūpējas par sevi nekā par citiem.
• Lēna gaita, vienmērīgi soļi — dziļdomība, godkārība, patmīlība.
• Ejot raustās viss ķermenis, sevišķi pleci — augstprātīgs, ambiciozs, uzpūtīgs cilvēks.
• Nervoza gaita — cilvēks salecas pēc katra soļa — stress, sasprindzinājums, trauksme.
• Ejot uz iekšu vērsti purngali — kautrība, grūtības saskarsmē.
• Skaista, lidojoša gaita — laimīgs, iemīlējies cilvēks.
• Plaša gaita — runīga, droša, sabiedriska persona, uzskata sevi par gudrāku nekā citi.
• Dzīva žestikulācija. Pašpārliecināts, impulsīvs, emocionāls, viegli satraucams indivīds. Raksturīgs saziņas veids dienvidu zemēs, piemēram, Itālijā. Pie mums cilvēki ar plašiem žestiem ir optimisti, gūst panākumus karjerā, ja vien pārliecīgais temperaments neatstāj juceklīgu iespaidu. Žestikulācija arī satraukuma pazīme.
• Ejot rokas kabatās. Noslēgts raksturs, slepeni nodomi, kuri tiek apsvērti, ieņemot nepiespiestu pozu. Tieksme būt noteicējam, līderim.
• Cilvēks iet jums blakus, nokāris galvu. Viņš jūtas vājš un kaut ko slēpj.
• Cilvēks soļo, cenšoties uzspiest jums savu ritmu. Uzspiež arī savas intereses. Partnerim viņas acīs tikai donora vērtība.
• Cilvēks iet jūsu ritmā, veroties tālumā. Apkārt notiekošais viņu neinteresē.
• Reizē ritmiska un atbrīvota gaita — bezrūpīgs noskaņojums, relaksācija, atpūta.
• Lēna, mazliet bezrūpīga gaita, cilvēks iet, nokāris galvu. Viņš iegrimis savās domās vai uztraucies, vai arī slikti jūtas. Katrā ziņā pasīvs noskaņojums.
• Vienmērīgi, ritmiski soļi kā armijā — griba, noteiktība, nepiekāpība, mērķtiecība.
• Plati soļi — soļotājs ekstraverts, mērķtiecīgs, brīvs savā rīcībā, uzņēmīgs, apveltīts ar abstrakto domāšanu.
• Šauri jeb īsi soļi — gājējs intraverts, piesardzīgs, pedantisks, punktuāls, piekasīgs, apvaldīts. Ātra doma, strauja reakcija. Aprēķinātājs.
• Spēcīga, ritmiska gaita, šūpojoties gurnos — intuitīva izturēšanās. Sliktākajā gadījumā gājējs nenopietns, bez sirdsapziņas pārmetumiem lauž doto vārdu. Runājot tautas valodā, tam jūra līdz ceļiem, svētdiena visu nedēļu, pienākums un atbildība lai pastāv pie ratiem. Patmīlīgs.
• Cieta, "kokaina" gaita, it kā soļotu uz koka kājām — iekšējs saspīlējums, kautrība, vāja intuīcija, grūtības saskarsmē, nespēja aktīvi izpausties.
• Lēna, vienmērīga, precīza gaita, liekot pēdu no papēža līdz purngalam — gājējs nepievērš sev uzmanību, iegrimis drūmās pārdomās, spīdzina sevi ar pašanalīzi. Izvairās no konfliktiem, kuriem neatliek laika un nepietiek spēka.
• Soļotājs plaši vēzē rokas. Sabiedrisks, tiešs, enerģisks ceļā uz mērķi, kā jau radoša personība. Vaļsirdīgs, draudzīgs raksturs, humora izjūta.
• Meitene ejot skaļi klaudzina papēžus — aicina pievērst uzmanību.
• Purngali vērsti uz āru ("pāva gaita") — persona augstu vērtē sevi un savu rīcību.
• Cilvēks soļo, kā cenzdamies pacelties uz pirkstgaliem — tieksme paaugstināties, uzskatot sevi par intelektuāli pārāku nekā pārējie.
• Svarīga, cēla gaita — mierīgs un līdzsvarots, uzticams cilvēks, bet tādam vīrietim svešas emocijas, viņš nav spējīgs uz nepārdomātu rīcību.
• Gājējs stingri liek soļus, tie nav nedz īsi, ne gari, rokas saliektos elkoņos un nedaudz attālinātas no ķermeņa — noteikts cilvēks, kurš tiecas pēc stabilitātes. Par nožēlošanu, vāji saprot humoru.
• Uzsvērti plaša un lēna gaita — vīrietis izrādās, demonstrē spēku.
• Vāja, šļūkājoša gaita — slinkums, gausums, trūkst gribas, piepūles un dzīves mērķa. Vienveidīga, neinteresanta dzīve.
• Vīrietis ejot spēcīgi vēzē rokas — vaļsirdīgs un draudzīgs raksturs. Tādiem cilvēkiem ir spēcīga humora izjūta. Viņi ir jautri un vienkārši saskarsmē.
• Ja vīrietim viegla gaita, viņam labs raksturs, un viņš ir patiess.
• Ja smaga gaita un nekustīgi nokārušās rokas, gājējam garlaicīgs raksturs un vāja griba. Parasti viņš arī salīcis.

Gaita var mainīties, tāpat kā stāja. Jāskatās, kāda pārsvarā!

Kad raksturs nav vainīgs

Gaitu un raksturu var droši apvienot, ja cilvēks vesels. Tomēr slimība pārveido mūsu soļus līdz nepazīšanai.

• Šļūcoša gaita ne vien slinkiem, bet arī veciem, slimiem, nespēcīgiem cilvēkiem.
• "Kokaina" gaita liecina par mugurkaula sāpēm.
• "Viegla" gaita — norāda uz pēdu problēmām (tulznas, pirkstu mikrotraumas u.c.).
• Uz priekšu saliekti pleci, un cilvēks soļojot it kā cenšas aizsegt krūšukurvi — kuņģa un zarnu trakta problēmas, gremošanas traucējumi.
• Staigāšana kā uz protēzēm — locītavu problēmas (artrīti, artrozes).
• Slimnieks nes galvu "kā kristāla vāzi" — traucējumi kaklā (miozīts, osteohondroze).
• Pārspīlēti taisna stāja iešanas laikā, vai arī noliekšanās uz priekšu ar visu ķermeņa augšdaļu — Behtereva slimības pazīme.
• Tā saucamā lelles gaita (parkinsonisms) izpaužas, kad rokas ejot nedarbojas, soļi sīki un ķermenis nesaliecas.
• Pie "lapsas gaitas" cilvēks iet pa taisnu līniju, uz pirkstgaliem, ne soli pa labi vai pa kreisi.
• Pie histēriskas gaitas lielus asus soļus pārtrauc krasa apstāšanās.
Visas šīs iespējamās kaites jāņem vērā, lai nepārsteigtos un neizdarītu maldīgus secinājumus par raksturu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!