"Otrās klīniskās nāves laikā kāds eņģelis stiprā vīrieša balsī man uzdeva jautājumu – ko tu esi izdarījis ar laiku, kas tev tika dāvināts priekš sevis?"

Aldim neesot bijis, ko atbildēt.

"Es biju palīdzējis cilvēkiem, bet neko nebiju darījis priekš sevis... Kreisajā debess pusē uz melna fona kāds it kā vecajā drukā rakstīja lielus, aveņsarkanus vārdus: Vienīgais Zemes cilvēka uzdevums ir būt priecīgam, laimīgam, apmierinātam un pateicīgam... par to, ka tu esi! Šos vārdus esmu atkārtojis neskaitāmas reizes," stāsta dziednieks, "gan saviem pacientiem, gan sev. 20 gadus pēc kārtas mana draudzene un tiešām visfantastiskākā skolotāja, māksliniece Lilita Postaža man katru rītu, kolīdz biju pamodies, jautāja – Aldīt, vai tu šorīt esi priecīgs, laimīgs, apmierināts, pateicīgs? Un, kad es nācu no darba, viņa jautāja to pašu – vai tu darbā biji priecīgs, laimīgs, apmierināts?

Šāds ir Zemes cilvēka uzdevums."