Kad mani bērni bija mazi, man bieži vien vienīgā iespēja uz mirkli pabūt vienai bija vannas istaba. Es aizslēdzu durvis, gulēju vannā un lasīju grāmatu. Pie durvīm klauvēja, pa durvju apakšējo malu stūma iekšā apzīmētas papīra lapiņas, bet es apzinājos, ka šie brīži vienatnē man palīdz atgūt enerģiju, līdzsvaru un iekšējo mieru, kas ir tik ļoti nepieciešams, lai būtu laba pašsajūta un veselīga dzīves uztvere un komunikācija.

Ilgstoši neatpūšoties, cilvēki kļūst nervozi un viegli aizkaitināmi. Regulāras pārslodzes rada ķermeņa saslimšanas. Nervozitāte ir indikators tam, ka nepieciešama atpūta, enerģijas atjaunošana, svaigs gaiss, veselīga pārtika un miers.

Ja bērnībā esam auguši mīlestības pilnā gaisotnē, mēs esam mīlestības pilni, izstarojam iekšēju mieru, labestību, sirsnību un veselīgu pārliecību par sevi. Ja bērnībā mīlestības un sapratnes trūcis, kādā no dzīves brīžiem saprotam, ka mums pašiem jākompensē šis mīlestības trūkums, jārada mīlestības pilna gaisotne un jāatgūst iekšējais miers.

Izklausās pārāk vienkārši? Bet tāpēc ne mazāk patiesi!

Kad esam atjaunojuši iekšējo mieru un dzīvojam, izstarojot mīlestību, mūsu reakcija uz visu, kas notiek mums visapkārt, ir mierīga, mūsu attieksme – saprotoša un mīloša. Konfliktsituācijās redzam, kā cilvēkiem trūkst, par ko viņi cīnās un kā varam viņiem palīdzēt.

Ja iekšējā miera trūkst, mēs dzīvojam, no visa un par visu pastāvīgi baidoties, esam tramīgi un viegli ietekmējami (manipulējami), uz situācijām reaģējam saasināti un neadekvāti. Ja gaidām, ka kāds cits radīs mīlestības pilnu gaisotni, mēs kļūstam atkarīgi, pieprasoši, piedzīvojam vilšanos.

Ikdienas dzīve ir stresu pilna. Iekšējais miers un labestība ir ļoti nepieciešami, lai saglabātu veselību, komunicētu draudzīgi un veidotu veselīgas attiecības. Jāņem vērā, ka ļoti daudzi cilvēki bērnībā un citos savas dzīves posmos nav dzīvojuši miera un mīlestības atmosfērā un nu mēģina to kompensēt dažādos veidos. Cer, ka mīlestības gaisotni radīs kāds cits. Pieprasa uzmanības un mīlestības apliecinājumus. Lieto apreibinošas vielas. Domā, ka nauda un dažādas lietas palīdzēs rast iekšējo mieru...

Reiz dzēru tēju ar draugu. Man bija tāds dzīves periods, kad es ar dažādu terapiju palīdzību dziedēju savas bērnības un attiecību traumas. Meklēju atbildes uz jautājumu "kāpēc notika tā?". Draugs klausījās, klausījās un tad teica: "Tavs prāts tev neļauj saprast, kur ir problēma, jo pats šīs problēmas ražo. Noliec prātu sev blakus!" Turpat un uzreiz tā arī izdarīju – iztēlojos, ka nolieku prātu uz galda blakus tējas krūzei. Šajā brīdī sajutu tādu atvieglojumu! Man bija izdevies uz mirkli apturēt domu spietu un sajust iekšējo mieru. Fiziski sajutu, ka no sirds pa visu ķermeni izplatās pilnīgs miers un laimes sajūta. Sapratu, ka ļoti jāpieskata domas un attieksme pret visu.

Kā mēs varam atgūt un noturēt iekšējo mieru?

Mums jāsaprot, ka mēs nevaram kontrolēt pilnīgi visu.

Bet mēs varam apzināti pieskatīt savas emocijas, mēs varam būt labestīgi savās domās un darbos, varam paļauties, ka viss būs labi. Satrauktu prātu var nomierināt, pastaigājoties svaigā gaisā, sportojot, apmeklējot ķermeni relaksējošas procedūras, ar meditācijas palīdzību.

Spilgti atceros kādu mirkli savā dzīvē. Ar meitu vizinājāmies ekstrēmā karuselī – tādā, kas ar lielu ātrumu griežas gan horizontāli, gan vertikāli. Ar atvērtu muti skaļi kampu gaisu. Atbildot uz meitas jautājumu "mamm, tev viss labi?", ar žestiem rādīju, ka tūlīt būs, un domāju, ka nu mūsu dzīvības ir atkarīgas no skrūvīšu izturības. Un tad kādā mirklī es atslābu. Sapratu – neko kontrolēt es nevaru, atliek vien paļauties, ka viss būs labi. Un tieši tajā brīdī, kad es sāku izbaudīt lidojumu, tas beidzās. Bija pat mazliet žēl, ka tik ātri. Mūsu puiši stāvēja turpat netālu ar bālām sejām. Noteikti no malas izskatījās traki. Bet bija tieši tik traki, lai dažu minūšu laikā iemācītos paļaušanos. Ka viss būs labi.

Mēs paši radām savu noskaņojumu un sajūtas – ar savām domām, attieksmi un reakciju dažādās dzīves situācijās. Ja mēs apzināti izvēlēsimies arvien vairāk mierā un mīlestībā būt, pēc kāda laika pamanīsim, ka tas izdodas aizvien labāk.