Mūzikas instruments plakana bronzas diska izskatā, saukts par gongu vai tamtamu, tradicionāli tiek uzskatīts par perfektu holistikas rezonanses avotu.

Ieskandināts gongs kā neviens cits izpaustā pasaulē zināms instruments rada bezgalīgu toņu un virstoņu daudzumu vienmēr klātesošajā skaņas laukā.

Pilnīga jeb holistiska rezonanse ir svarīgākais priekšnoteikums “Lielā dzīves gonga” spēlei.

Lai rastu izpratni par skaņas ietekmi uz cilvēki, vispirms jāveic daži skaidrojumi par to, kā mūsu smadzenes analizē skaņu. Cilvēka dzirde uztver skaņu un impulsu veidā to nodod smadzeņu apstrādei. Mūsu labā smadzeņu puslodes atbildībā ir radošuma izpausmes, mākslinieciskās un muzikālās aktivitātes, iztēle un intuīcija, savukārt kreisā puslode atbild par loģisko domāšanu, zinātnisku uztveri un spēju analizēt. Labā smadzeņu puslode funkcionē bez īpaša iemesla, tā izpauž iedvesmas veselīgo haosu. Racionalitāte savukārt ir kreisās puslodes raksturojums, tā rada formas izpausmi labās puses radošumam, paredzot idejas, ieceres atbilstību konkrētai formai un noteikumiem.

Mūzikas radīšanas procesā labā puslode ģenerē spontānas kompozīcijas, bet kreisā puslode ienes tās realitātē, pārveidojot iedvesmas radītu mūziku formālā mūzikas pierakstā vai muzikālā priekšnesumā. Radot mūziku, nepastāv pareizas vai nepareizas notis, toņi, akordi, ritmi un harmonijas. Savstarpēji rezonējošu skaņu radīšana ir kā izpētes process, brīvas improvizācijas pamatprincips, kad “es nezinu, ko meklēju, jo neesmu to vēl atradis”. Bet, kolīdz mums ir jāpieraksta un formāli jāfiksē skaņdarbs, tas tiek kārtots un pakārtots mūsu pašu radītiem ierobežojumiem – oktāvām, perfektām harmonijām un cikliskiem ritmiem.

Kā senatnē, tā mūsdienās pastāv muzicēšanas veidi, kas neapgrūtina ar nepieciešamību fiksēt un sakārtot nošu lapās, oktāvās un perfektās harmonijās muzikantu radošās izpausmes. Austrumos vēl ar vien mūzikas apmācība tiek nodota tieši no meistara meistaram, līdzīgi kā mutvārdu daiļrade. Džezs ir jauks brīvo improvizāciju piemērs. Pēdējā desmitgadē Latvijā popularitāti ieguvušās skaņu terapijas pamata instrumenta gongu spēle ir brīva improvizācija, dažkārt to sauc arī par brīvas dvēseles džezu. Visus šos muzicēšanas veidus vieno kopējs raksturojums – improvizācija un brīva radošuma izpausme. Lai arī skaņdarbiem var būt noteikta tonalitāte, ir aprakstītas pamata harmonijas , ritma struktūra, improvizācijas gala rezultātu nezin neviens, arī pats spēlētājs vai muzikants. Pēc skaņdarba radīšanas klausītāju klātbūtnē auditorijai un spēlētājam paliek tik noskaņa un iespaids, skaņas un vibrāciju nospiedums.

Gongu meistare un skaņas terapeite Alīcija Eiliakas intervijā apraksta gonga spēli kā spontānu un intuitīvu radošumu: “Sakrālās skaņas pasaulē robeža starp terapiju, daiļradi un garīgo ceļu ir ļoti smalka. Gonga ceļš ir apzinātas attīstības ceļš, garīguma dziļākas izpratnes ceļš. Tas ir arī spontāna un intuitīva radošuma ceļš. Radošums ienes dzīvē daudz prieka un viegluma, tas ļauj izpaust sevi, izpaust savas dvēseles vajadzības.” Viņa klāsta, ka gongu skaņas mūs ietekmē holistiski, t.i., visos līmeņos – fiziskajā, mentālajā un garīgajā. Gongu skaņas mūs dziļi atslābina, harmonizē smadzeņu pusložu darbību, ietekmē neiroimūno sistēmu, iedarbina mūsu dabiskos atjaunošanās un dziedināšanās mehānismus.

Alīcija Eiliakas kopā ar vīru Ričardu 24. novembrī koncertēs Rīgā, koncertzālē "Ave Sol". Alīcijas komentārs par šo notikumu: “Mēs nosaucām šo koncertu “Kosmiskā balāde”. Tas būs Ceļojums – caur zvaigžņu plejādēm, caur iekšējiem stāvokļiem uz to vietu sevī, ko mēs sajūtam kā savas Mājas, savu Pirmsākumu”.

Skaņas mistērijas Alīcijas un Ričarda Eiliakas izpildījumā vienmēr ir vairāk nekā parasti koncerti. Gongu un daudzu citu arhaisko instrumentu spēle daudzu gadu garumā, eksperimenti ar skaņām, spontānā improvizācija un intuitīvā dziedāšana ir ļāvusi gongu meistariem atklāt savu individuālu gongu skaņas ceļu, savu unikālu stilu un skanējumu, viņu koncerti ir piepildīti ar neatkārtojamām skaņām un liriku. Viņu mūzika aizkustina mūsu sirdis un pieskaras visjūtīgākajām mūsu dvēseles stīgām.

Gonga meistars spēlē instrumentu bez iepriekš noteiktas kompozīcijas, ļaujoties iepriekš neparedzamai rezonējošu un vibrējošu skaņu plūsmai. Gonga spēle atbrīvo radošo potenciālu, spēlētāju neierobežo akadēmiskas mūzikas principi. Gonga spēlē, tāpat kā dzīvē, vairāk sasniedz tas, kurš ir viedāks, nevis tas, kurš gudrāks. Ieskandinot gongu, spēlētājs ir vienots ar gongu, un šī vienotības sajūta rada pacilātu, brīvu noskaņu, telpa tiek piepildīta ar skaņu un vibrāciju, skaņu pārbagātība un klusums, ritms, harmonija, toņi un virstoņi ierosina holistisko rezonansi un atbrīvo tās transformējošo spēku. Klausītāju auditorija tiek iekustināta kopīgā rezonansē un vienotības sajūta ar visiem un visu ved mūs uz izpratni par lietu nemainīgo dabu – visi ir viens.