Es uzņemos atbildību par visu, kas ar mani notiek

Tas nozīmē, ka es pilnībā apzinos, ka manas domas un rīcība formē notikumus manā dzīvē. Ja ar mani atgadās nepatikšanas, es neiekrītu upura lomā uz ilgu laiku. Ja es izgāžos vai sastresojos, es esmu spējīgs saņemt sevi rokās un palūkoties uz situāciju no radītāja pozīcijas un saprast, kādas darbības mani pie tā novedusi.

Es ne pret vienu neizvirzu pretenzijas

Es saprotu, ka neviens man neko nav parādā, un tajā pašā laikā arī es nevienam neesmu parādā. Tas mani atbrīvo no jebkādiem pienākumiem. Attiecības ar cilvēkiem balstīti uz savstarpēju vienošanos un izvēles brīvību. Ja otra puse vienošanos nepilda, es pret to izturos ar izpratni. Pēc tam es pieņemu lēmumu par tālāku sadarbību ar tādu cilvēku.

Ja man nepatīk citu cilvēku attieksme pret mani, es neizsaku pretenzijas, bet vienkārši paskaidroju, ka šādu attieksmi nepieņemšu. Pēc tam es tieku skaidrībā, ar ko esmu pievilcis savā dzīvē šādu situāciju.

Es kā apzināts cilvēks nevainoju savās ķibelēs valdību, nesūrojos par ļaunu likteni, bet daru visu, kas manos spēkos, lai izmainītu šo situāciju.

Es meklēju atbildes sevī

Pirms vērsties ar jautājumu pie ārpasaules, pie draugiem vai pieredzējušiem meistariem, es uzdodu tos pats sev, ieklausīdamies savā intuīcijā un sirdī. Es vēršos pēc palīdzības pie sava augstākā Es, saviem garīgajiem skolotājiem un uzmanīgi sekoju Visuma zīmēm un vēstījumiem. Tāpēc, ka neviens labāk par mani nezina, kā man rīkoties.

Ja es lūdzu padomu citiem, tad vienmēr pārbaudu, vai šis padoms rezonē ar manu sirdi. Svešs padoms man ir nevis tieša pamācība rīcībai, bet viens no veidiem, kā iegūt apjēgu par konkrētu tēmu.

Es pieņemu visu, kas dzīvē ar mani notiek

Tas nozīmē, ka pret jebkuriem nevēlamiem notikumiem es cenšos attiekties ar pieņemšanu un sapratni, zinot, ka ikvienā situācijā ir augstāka jēga. Nepatikšanas nav sods par pārkāpumiem, bet iepriekšēju darbību rezultāts. Vai arī vēl pirms dzimšanas ielikta mācībstunda, kuru mana dvēsele izvēlējusies apgūt šajā iemiesojumā.

Es izturos pret sevi ar cieņu un lieku sevi pirmajā vietā

Šeit nav runa par egoismu, bet par mīlestību pret sevi. Es lieku sevi nevis centrā (es – pasaules naba), bet priekšā citiem, nepieciešamo uzmanību un rūpes sniedzot vispirmām kārtām sev. Es esmu visdārgākais, kas man dzīvē ir, neviens par mani neparūpēsies labāk labāk nekā es pats.

Neizdosies mīlēt kādu, ja iekšā ir tukšums. Tāpēc es vispirms piepildu savu iekšējo mīlestības trauku, lai pēc tam šī mīlestība izlietos pār maniem tuvākajiem.

Es cenšos būt godīgs pret sevi un citiem

Es kā apzināts cilvēks cenšos sev nemelot. Es nebaidos paraudzīties uz problēmu, jo zinu – ikvienu jautājumu var atrisināt. Ja reiz esmu radījis šo problēmu, tātad sameklēšu arī risinājumu.

Es atklāti runāju par savām jūtām, izsaku savu viedokli, ja tas nepieciešams. ES atļauju sev izdzīvot negatīvus stāvokļus un emocijas, jo es pieņemu sevi jebkurās izpausmēs.

Ja es jūtu prieku, tad izrādu to, ja skumstu vai dusmojos, piedodu sev par šīm jūtām un ļauj sev tās izdzīvot.

Es ļauju citiem būt pašiem

Es pieņemu citus cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Es nepaspilgtinu viņu īpašības. Izturos ar pacietību pret viņu trūkumiem un netiecos viņus izlabot. Tas ļauj man neapvainoties uz citu uzvedību. Es netiesāju cilvēkus, saprotot, ka ikvienai rīcībai ir izskaidrojums.

Ja mani kāda cilvēka uzvedība kaitina, es saprotu, ka manī arī ir šāda īpašība, cenšos to atrast un pieņemt.

Es nemanipulēju ar cilvēkiem

Esmu pašpietiekams. Es nekrītu atkarībā no citiem cilvēkiem, cienot viņu tiesības uz brīvo gribu un izvēli. Attiecības ar citiem cilvēkiem es veidoju uz šo tiesību bāzes – katrs ir brīvs izvēlēties to, kas viņam labāk tīk.

Ja kāds nav ar mani vienisprātis, es nelikšu viņam ar viltu rīkoties tā, kā vajag man. Es ar izpratni attiecos pret tuvinieku un ctu apkārtējo vēlmēm un atrodu ekoloģisku veidu, kā dabūt kāroto, nenodarot nevienam pāri.

Man nepiemīt gaidas

Tas nozīmē, ka es neceru uz kaut kādu noteiktu attieksmi pret sevi, negaidu, ka saņemšu kāroto tūlīt un bez variantiem. Es zinu, ka esmu pelnījis vislabāko un saņemšu to, ko man vajag, vislabvēlīgākajā brīdī, jo es uzticos Visumam.

Šāda attieksme automātiski noņem pretenzijas pret pasauli un citiem cilvēkiem un atver bezgalīgas ceļa un izvēļu iespējas.

Es neizdomāju stāstus citu vietā

Ja man nav saprotama citu cilvēku izturēšanās, es neizdomāju tam kaut kādus iemeslus. Es atklāti jautāju, ja man kaut kas ir neskaidrs, jo sevišķi, ja tas attiecas uz mani.

Ja es nezinu, kur atrodas tuvs cilvēks, es nekrītu panikā aiz nezināšanas, nesaceru šausmu stāstiņus, bet mierīgi gaidu, kad viņš parādīsies, un pēc tam gan jau pajautāšu. Es vienmēr zinu, ka situācija izvērtīsies vislabākajā iespējamajā veidā priekš visiem iesaistītajiem.

Lūk, šādi principi tev palīdz kļūt par sava dzīves radītāju. Sekot tiem nav tik vienkārši, bet, ja tu apzināti ej pa dzīvi, tie palīdzēs tev nenovirzīties no droša ceļa.