Pie pilna saprāta esoši cilvēki kļūst neadekvāti, uztraucoties un tērējoties par dāvanām, kuras, iespējams, to saņēmējs paturēs rokās tikai to vienīgo dienu, kad saņems. Toties cik daudz un neprātīgi ir iztērēts ģimenes budžets, lai ieliktu sevi kādā iedomātā, sabiedrībai pieņemamā plauktiņā un, būsim godīgi, sevi beigās sarūgtinātu!

Tajā pašā laikā ik pa brīdim no dvēseles dziļumiem izlaužas prieka un laimes viļņi, kas pārņem tavu ķermeni, prātu un sirdi. Parādās patīkams satraukums par gaidāmo brīnumu laiku, kuru nevar ne ieraudzīt, ne aprakstīt, ne uzzīmēt. Var tikai sajust un izsmaržot. Eglītes un piparkūkas, svētku mielasta smaržu buķete. Kopības sajūta, visiem sasēžoties ap galdu, uz mirkli piepilda mūsu dvēseli maigi, silti un mīloši.

Decembris ir laiks, kad mūsu dvēsele raujas brīvībā. Tā alkst izplest un izvējot savus spārnus, sajust brīvību un bērnību. Atkal no jauna ieraudzīt pasauli bērna acīm – tīri, nevainīgi un brīnumiem pilnu.

Iespējams, lielākā daļa no mums arī ļoti vēlas kaut reizi vēl skatīties uz pasauli bērna acīm. Sajust saldo un brīnumaino bērnības lidojumu bezsvara stāvoklī. Brīvu no pienākumiem, problēmām, atbildības un plāniem.

Mirklī, kad mūsu sirdij tiek dota iespēja runāt ar mums, mēs atkal sākam ilgoties, cerēt, lolot, vēlēties un gaidīt ko skaistu, brīnumainu, siltuma un mīlestības pilnu. Diemžēl bieži seko vilšanās. Nekas nav noticis, kā es vēlējos. Seko sāpīga šķiršanās no sapņiem, no ticības sev.

Mēs aizmirstam to, ka brīnumi nerodas kaut kur tur – citā vietā, pie citiem cilvēkiem vai citā laikā.
Tie rodas mūsu sirdīs.

Tikai – vai mākam tos radīt? Vai esam iemācījušies paši būt sev alķīmiķi?

Ziemassvētkos ar lielu prieku satiekam Ziemassvētku vecīti un kā pie pasūtījumu galda izsakām savas vēlmes un vajadzības ar cerību, ka vecītis tās piepildīs.

Daudzi apgalvo, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē. Es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka viņš eksistē gan. Tas ir tavs augstākais ES, kurš ir nācis šeit pie mums uz zemes, lai palīdzētu nenovirzīties no dzīves mērķa, iemācītu ticēt sev un brīnumiem, kas notiek visapkārt.

Ziemassvētku vecītis katram ir savs. Ieskaties viņam acīs, un tu ieraudzīsi sevi. Viņš ir tavas dvēseles atspulgs un tavs uzticamais sarunu biedrs. Viņš ir tavs iekšējais alķīmiķis, kurš gudri un neatlaidīgi palīdz tev atgriezties pie savas iekšējās laimes. Pie mirkļa, kad atkal sākam ticēt sev un brīnumiem. Pie mirkļa, kad mēs zinām, ka viss, kas notiek ap mums, ir mūsu pašu atspulgs. Un tad sāk notikt brīnumi ...

...

Lai sāktu ceļu pie sava alķīmiķa jeb Ziemassvētku vecīša, pirmkārt, ir jāsajūt, ka viss ir radīts mīlestībā, viss ir mīlestības pilns. Diemžēl katram no mums ir kādi dzīves kreņķi, kas ņem virsroku. Ir vienmēr kāds, kurš krīt uz nerviem un ļoti nepatīk.

Taču – vai esi kādreiz aizdomājies, ka šim tavam nelabvēlim ir mamma un tētis, kuri viņu mīl. Viņam ir maza meitiņa, kura dievina savu tēti. Ap viņu ģimenē valda mīlestība, tā tur ir. Reizēm ļoti, ļoti paslēpusies, bet ir.

Tad kāpēc viņš ir tavs nelabvēlis, ja viņam ir cilvēki, kuri viņu mīl?...

Padomā par to un sajūti vismaz neitralitāti, nevērtēšanu un pieņemšanu. Vēlāk sekos arī mīlestība.

Otrkārt, ceļā uz brīnumiem ir jāsajūt savs iekšējais miers. Esi rimts, sevi vērojošs un mīlošs. Caur sevis pieņemšanu un iekšējo mieru tu dosi ceļu tīrai un realizēties gribošai brīnumu enerģijai.

Un, galvenais, – ļaujies upes plūdumam. Nepeldi pret straumi. Nepierādi nevienam neko. Ļaujies upei un dzīvei. Tās nesīs tevi pareizajā virzienā. Iemācies to pieņemt un sajust ļaušanās brīnumu.
Taču atceries būt modrs.

Ja nu gadās kāds atvars vai zars, kas draudīgi stāv tavā ceļā, tad rīkojies, airējies tam apkārt. Kad šķērslis būs pārvarēts, atkal ļaujies.

Šādi – ar mīlestības pilnu skatu uz dzīvi, apkārtējiem un, galvenais, uz sevi, ar uzticēšanos sev un dzīvei, ar iekšēju mieru un vērošanu – tu nokļūsi uz ceļa, kas ir brīnumiem pilns. Brīnumiem, ko radīsi tu pats.

Tici man, tu sajutīsi, ka patiesībā arī tu esi Ziemassvētku vecītis. Vecītis, kurš tev vienmēr ir blakus.
Jo tu esi mīlošs, pieņemošs, vērojošs un rimts.

Tu esi esi tas, kurš zina, kā radīt brīnumus!

Avots – "Dzīvesziņas gadagrāmata 2018"