Es redzu, sadzirdu eņģeļus. Vai tas ir normāli? Vai neesmu sajucis prātā?

Cilvēkam nav nekā objektīvāka par viņa subjektīvajām sajūtām. Sajustais, sadzirdētais viņu reāli iespaido, liekot sajust reālas jūtas, kas ietekmē procesus ķermenī un psihē, un liekot par uztverto domāt.

Procesuāli orientētajā psihoterapijā (Process Work) pastāv tāds jēdziens "dziļā demokrātija", kas nozīmē, ka viss, kas parādās, ir jāņem vērā, tajā jāieklausās un tas jāizpēta. Cilvēks nav statisks – mēs esam plūsma, process, kas visu laiku mainās.

Tāpat cilvēkā mīt daudzas subpersonības, kas sarunājas savā starpā, turklāt – uznirstot apziņas fokusā nevis vienlaikus, bet pēc kārtas. Tām visām ir tiesības pastāvēt, un tās ir vienlīdz svarīgas.

Tomēr bieži vien notiek tā, ka kāda subpersonība vēlas būt galvenā, "vienīgā" un nostumj pārējās perifērijā. Savukārt citas subpersonības atrodas zemapziņā un ietekmē cilvēku, kurš pat neapzinās to esamību. Tādos gadījumos šīs subpersonības spēj izteikties un apiet "cenzūru", parādoties kā eņģeļa tēls vai balss. Tas ļauj zemapziņā izstumtajai personības daļai tomēr pateikt savu vēstījumu – kaut vai tādā veidā, ka cilvēks to neasociē kā no paša nākošu. Tomēr svarīgākais ir noticis – vēstījums ir ticis sadzirdēts!

Kas ir sargeņģelis, kurš vienmēr ir blakus un glābj briesmās?

Cilvēka uzvedību galvenokārt nosaka zemapziņas procesi un tās saturs. Apziņas un prāta virsvadība ir diezgan iluzoras. Zemapziņas valoda ir tēli un sajūtas, nevis vārdi. Apziņas funkcija ir būt kā filtram, kas uzmanības fokusā ļauj nonākt tikai niecīgai daļai no visa apkārt notiekošā.

Savukārt zemapziņa fiksē, "ieraksta" sevī un saglabā pilnīgi visu, kas notiek mums visapkārt! Zemapziņa, rūpējoties par drošību, visu laiku "skenē" apkārt notiekošo un briesmu gadījumā brīdina mūs ar ķermeņa sajūtām. Mūsu zemapziņa sarunājas ar ķermeņa palīdzību! Briesmu gadījumos tā signalizē dažādos veidos, un cilvēki bieži to uztver kā sargeņģeļa darbību.

Kas mani naktī smacē un biedē – lietuvēns vai poltergeists?

Arī tas var būt zemapziņas veids, kā tā parāda sevī notiekošos procesus, liekot atklāt to, kas ir apspiests, kam "cenzūra" neļauj izpausties apzinātā veidā, piemēram, ģimenes sistēmā esošo tabu – aizliegto tēmu dēļ.

Kā piemēru minēšu gadījumu no prakses, kad kādā ģimenē puišiem vairākās paaudzēs, sasniedzot 10–12 gadu vecumu, naktīs mācās virsū poltergeists (mūsu senči to dēvētu par lietuvēnu), radot baiļu sajūtu, kas smacē, grūtības elpot, smagumu krūtīs, svīšanu vai sajūtu, it kā kāds būtu uzgūlies virsū.

Izpētot šo gadījumu un notiekošo šajā ģimenē, atklājās, ka tajā tiek noliegts viss ķermeniskais, seksuālais: ķermenisks kontakts, pieskārieni, glāsti netiek praktizēti, un tas tiek uzskatīts par kaut ko nepieļaujamu, "netīru", par ko nepiedien pat runāt.

Šajā vecumā, sakoties dzimumnobriešanai, puišiem organismā sāk notikt daudz procesu, aktivizējās hormoni, radot daudz jaunu sajūtu ķermenī un emocijās, kas iepriekš nav pazīstamas vai apzinātas. Ģimenes informatīvajā laukā pastāvošo aizliegto tabu tēmu dēļ parādās "poltergeista" tēls. Tas ir vienīgais veids, kā zēns var sarunāties ar pieaugušajiem par savām sajūtām bez bailēm tikt nosodītam vai atstumtam! Arī terapeitam nākas ieiet šajā ģimenes mitoloģijā un sarunāties ar "poltergeistu" kā ar reālu parādību, arī ar zēnu un viņa vecākiem runājot par to kā par reāli eksistējošu. Terapijas gaitā, izpētot "poltergeistu" un tā vēstījumu, noskaidrojas, ka karstais punkts ir seksualitāte un viss, kas ar to saistīts. Noņemot tabu statusu seksualitātes tēmai ģimenē un sākot par to runāt ar zēnu pārējo ģimenes locekļu vidū, "poltergeists" pazūd un vairs nebaida zēnu naktīs... Vienlaikus pazūd arī zēna trauksme dienas laikā.

Mistisku tēlu parādīšanās gadījumos nav jābaidās par to runāt, pat ja tie nav "zinātniski" pierādīti vai ja pastāv uzskats, ka tie neeksistē. Viss, kas parādās, ar cieņu jāpieņem, ieejot ģimenes mitoloģijā un tās valodā, lai saprastu tēla vai parādības vēstījumu, – tas var palīdzēt atrisināt ilgstoši nerisinātās problēmas ģimenē, nepataisot kādu tās locekli par grēkāzi, neierindojot jukušajos un nepiedēvējot viņam psihiskas saslimšanas diagnozi.

***

Vēl piebilde nobeigumā – iespējams, ka eksistē arī būtnes, kas dzīvo paralēlajās pasaulēs vai dimensijās, bet šobrīd mums vēl nav zinātnisku instrumentu, kas varētu pierādīt to eksistenci.