"Maskošanās tradīcijām arī laikmetīgajā kultūrvidē ir pievēršama īpaša uzmanība. Šīs tradīcijas ir ļoti senas, taču arī 21.gadsimta cilvēku sabiedrībā tās ir nozīmīgas un interesantas. Ja tevi aizrauj senču dzīvesziņa, arī tu tur esi gaidīts viesis!" aicina Rasima.

Festivāls sāksies sestdien, 10.februārī, ar masku grupu viesošanos Kārsavas novada pagastos – Mežvidos, Mērdzenē, Malnavā, Goliševā un Salnavā. Viesojoties lauku sētās, maskas nesīs savu svētību un aizsardzību novada ļaudīm. Vakarā visas masku grupas pulcēsies Kārsavas kultūras namā uz lielo masku saietu. Ikvienam interesentam būs iespēja redzēt visas masku grupas darbībā mājas situācijā. Masku saieta noslēgumā notiks individuālo masku skate un labāko masku apbalvošana.
Kārsavas novada iedzīvotāji un viesi īpaši varēs baudīt festivāla noslēguma dienu – svētdien maskas izies ielās un dosies gājienā no kultūras nama uz "Krosta" estrādi, kur notiks noslēguma ceremonija un aizrautīga Meteņa jeb, kā Latgalē to sauc, Aizgavēņa svinēšana.

Maskošanās tradīcija ir viena no interesantākajām tradicionālās kultūras izpausmēm. Maskotie tēli gadalaika tumšajā pusē un gadalaiku mijās ir sastopami ļoti daudzās valstīs. Lai saglabātu un izzinātu, kā arī atjaunotu zudušo autentisko maskošanās tradīciju, kā arī, lai to popularizētu un attīstītu mūsdienās, starptautiskie masku tradīciju festivāli Latvijā notiek kopš 1999. gada, skaidro Rasima.

"Visām tautām viņu senajās kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli. Maskas mūs sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā dod to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos.

Arī latviešu kultūrtelpā maskām un maskošanās tradīcijām ir ļoti nozīmīga vieta. Mūsu nacionālā bagātība ir gan daudzveidīgie dažādo novadu tautastērpi un dziesmas, gan arī dažādie masku gājieni, izdarības un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk nekā 70 – čigōni, vastlāvji, kōzu čigani, ķuļi, budēļi, ķekatas, kurcumi, miežvilki, galenkas, dādi, tatari, kaitys, spokstiņi u.c. Daudz kas no maskošanās tradīcijas pēdējos gados jau apgūts un atgūts, rekonstruējot dažādas maskoto grupu darbības no teicēju pierakstiem. Bet daudz ir arī vēl nezināmā, meklējamā un pētāmā. Arī Masku tradīciju festivālam ir nozīmīga vieta šīs tradīcijas uzturēšanā, kopšanā un ieinteresētības vairošanā," stāsta Ināra Rasima.

Festivālā piedalīsies 22 masku grupas no dažādām Latvijas vietām: Līvāniem, Limbažiem, Smiltenes, Tārgales, Dagdas, Izvoltas, Blontiem, Ludzas, Isnaudas, Sēļiem, Pušmucovas, Nirzas, Salnavas, Mērdzenes, Bārbeles, Žīguriem, Katlakalna un Rīgas. Tiks demonstrētas daudzveidīgas masku grupas – vecīši, Mārtiņbērni, Katrīnas, čigāni, miežvilki, budēļi, ķekatas, kaitys, kaladnīki, gradzis, dādi un arī kāzu čigāni. Festivāla viesi būs arī masku grupa no Igaunijas Jõulusandid. Festivālu rīko Kārsavas novada pašvaldība un Latvijas folkloras biedrība.