Tas ir ceļš katram pie sevis. Šis process sastāv no divām daļām – no savienotās jeb dziļās elpošanas un psiholoģiskās puses, kas ir darbs ar sevi, atbrīvošanās no visa liekā, ko šīs un iepriekšējo dzīvju laikā esam "uzkrājuši".

Atdzimšanas elpošana ir spēja elpot ne tikai gaisu, bet arī enerģiju. Tas ir ļoti dabisks un saudzīgs veids, kā sevi dziedēt. Savienotā ritmā kombinējot ieelpu ar izelpu, mēs intuitīvi piepildām sevi ar Kosmisko Enerģiju. Sesijas laikā paplašinās apziņa, cilvēks iziet ārpus prāta stāvokļa. Tā ir absolūta un pilnīga relaksācija, jo miers un saspringums vienā ķermenī nevar pastāvēt, viss liekais tiek izstumts virspusē, piemēram, stress, bailes, pagātnes traumas utt., dodot iespēju no tā atbrīvoties. Elpojot sajūtas mēdz būt ļoti spēcīgas un katram atšķirīgas, arī katrā sesijā piedzīvotais ir atšķiras. Esmu pārsteigta, cik ļoti dažādas var būt reakcijas, sajūtas un viedokļi par it kā vienu un to pašu nodarbi!

Pēc ilgiem meklējumiem priekš sevis šo metodi atradu kā visspēcīgāko un visefektīvāko, tādēļ arī to piedāvāju citiem. Ir ļoti grūti vārdos aprakstīt kādas izjūtas rodas, elpojot enerģiju. Tā ir pāreja absolūti citā apziņas un esības stāvoklī. Tas ir kā dzinējs, kas iedarbina atbrīvošanās slūžas, līdz ar to pēc tam process turpinās ikdienā. Jo vairāk strādājam ar sevi, jo spēcīgāks un tīrāks ir piedzīvotais elpošanas laikā, sesijas kļūst ar vien patīkamākas un košākas, dažkārt absolūti ārpus jebkurām robežām.

Pārej no upura apziņas uz radītāja apziņu

Ļoti bieži cilvēki izdzīvo atmiņas no bērnības, dzemdībām vai pirms piedzimšanas, arī iepriekšējās dzīves, to, kas mums traucē šodien, bet radies senā pagātnē. Lai piedzīvotu atmiņas, arī tam ir jābūt gatavam – ir jāsaprot, ka ne jau pagātnes notikumi mūs sāpina, bet gan mēs sāpinām paši sevi ar to, ko par šiem notikumiem domājam. Un domas ir kaut kas, ko mēs varam brīvi mainīt un izvēlēties. Līdz ar to mainās arī visa mūsu dzīve. No negatīvajām domām nav jābaidās, tās var izrakstīt, pretī katrai negatīvai liekot pozitītvu. Mēs neesam mūsu domas, bet mūsu dzīve ir tas, ko domājam. Enerģija kļūst par to, ko tā domā.

Tā ir pagātnes traumu dziedēšana un ceļš pie sevis, savas īstās dievišķās būtības. Apzinātas dzīves sākšana, kas ļauj patiesi baudīt un priecāties par dzīvi kāda tā ir un bezgalīgi mīlēt un pieņemt sevi, pasauli un apkārtējos.

Mēs katrs pats esam savas dzīves vadītāji un veidotāji. Esam paši to izveidojuši tādu, kāda tā ir uz šo brīdi, un, ja kaut kas nepatīk, varam arī mainīt. Tā ir pāreja no upura apziņas uz radītāja apziņu. Paņemt dzīves vadības grožus savās rokās un pilnībā dziedēt savu emocionālo prātu (ķermeni), kamēr sasniedzam stāvokli, kad pilnīgi visas mūsu domas un emocijas ir sakļāvušās ar mūsu Garu.

Neapzinātā jeb digitālā personība ir tā, kura ir izveidojusies, balstoties uz piedzīvoto, uz dzemdību, bērnības, iepriekšējo dzīvju un citām traumām.

Personīgie meli un dimanta mētelīši

Personīgie meli jeb personīgais likums ir tas, ko esam pieņēmuši par sevi, balstoties uz domām par notikumiem un pirmajiem iespaidiem par pasauli, un nu izdzīvojam to kā patiesību. Piemēram – skolotāja skolā uz mani kliedza, sauca par dumju. Es kā bērns tam ticēju un pieņēmu to kā patiesību par sevi. Tad izveidoju tā saukto "dimanta mētelīti" kuru valkāju, lai vairs nebūtu jāpiedzīvo tās sajūtas. Visu acīs cenšos būt ļoti gudra, ja kāds apstrīd manu gudrību, mana pasaule sabrūk, jo iekšēji vienmēr jūtos dumja.

Dimanta mētelītim ir ļoti laba īpašība: to novelkot, tas izveidojas par lieliskām rakstura īpašībām un ir liela vērtība. Tikai apakšā vairs nav šo te baiļu un izjūtu, kas jāslēpj, līdz ar to esam brīvi. Mētelītis jānovelk ar lielu cieņu un mīlestību, jo mūsu prāts to izveidoja, lai pasargātu.


Dzīves laikā uzrakstām trīs šādu likumu sējumus un uzvelkam trīs mētelīšus, balstoties uz tiem, arī veidojam savu personību. Skaisti, gudri, draudzīgi, spēcīgi utt., bet apakšā vienmēr ir pretējais.

Ir svarīgi saprast, ka iemesli, kādēļ šo mētelīti uzvilku, nav patiesi. Tas ir tikai kaut kas, ko kāds man ir teicis, un tam nav nekāda sakara ar īstenību, bet gan ar kāda cilvēka iedomu pasauli. Ja kāds uz mums dusmojas, tam nav itin nekāda sakara ar mums, bet gan ar to, kas dusmojas, pašu, ar viņa pasaules uztveri, emocionālo bāzi, piedzīvoto, ar viņa paša digitālo personību.

Prātam vienalga, kas mums patīk

Mums vienmēr, vienmēr ir jādzīvo patiesībā. Esot mammai puncī, nākot pasaulē un bērnībā mēs uzskatām, ka vienīgā patiesība ir tā, ko redzam apkārt. Ja tās ir sāpes, vardarbība, patstāvīga noliegšana, tad arī pieņemam, ka tā ir vienīgā iespējamā pasaules īstenība un, lai arī kas notiktu mēs turpinām dzīvot šajā emocionālajā īstenība arī kad esam pieauguši. Mēs gluži vienkārši esam ieprogrammējuši savu prātu uzturēt konkrētu emocionālo pasauli un realitāti mums apkārt! Līdzko programmā parādās tādas lietas kā laime, labsajūta, miers, mīlestība, piepildījums, tie tiek uztverti kā vīruss un prāts tos nekavējoties dzēš, jo prātam jau vienalga, ko vēlamies vai kas mums patīk, tas gluži vienkārši pilda savas programmas!

Pozitīvais ir tas, ka paši un tikai mēs paši tās esam uzrakstījuši un paši varam arī pārrakstīt. Respektīvi mūsu prāts ir dators ar neirobežotām iespējām. Mainot vai dzēšot programmas, mēs mainām savu realitāti pilnībā.

Ar elpu izdzēst savu digitālo personību

Tikai novelkot šos mētelīšus un dzēšot šo digitālo personību, sākam patiesi redzēt cilvēkus un pasauli. Līdz tam tikai tulkojam caur pašu izgudrotu prizmu un reaģējam uz notikumiem un cilvēkiem no savu iekšējo baiļu un iedomu pasaules. Piedevām vēl projicējot savu bērnības modeli uz mūsu partneriem.

Ļoti svarīgi saprast, ka katrs pats strādā ar sevi, es kā sesijas vadītājs esmu blakus, koriģēju elpu un dalos ar tiem "ieročiem" un pieredzi, kas man pašai ir palīdzējuši. Atbalstu katru ceļinieku, kā nu tas kurā brīdī ir nepieciešams, bet jāiet ir katram pašam.

Savienotās elpošanas laikā darbojas enerģija un aizved katru tur, kur viņš ir gatavs doties un sniedz to, kas katram tai brīdī ir nepieciešams. Tā ir fiziska dievišķā piedzīvošana. Viens cikls ilgst apmēram stundu. Ir konkrēts veids kā tiek kombinētas ieelpas ar izelpām, lai sasniegtu vislabāko rezultātu. Mans darbs ir likt panākt šo perfekto elpu. Patiesībā ir tā – kā elpojam, tā dzīvojam, un tas, ka elpa sākumā nesanāk perfekta, norāda, kurā emocionālajā stāvoklī atrodamies un pie kā būtu jāstrādā. Izjūtas var būt ārkārtīgi spēcīgas, gan fiziski, gan emocionāli. Tādēļ neiesaka veikt pilnu elpošanas ciklu, kamēr nav izietas 5–10 sesijas ar pieredzējušu elpošanas vadītāju.

Lai sasniegtu pilnīgu labsajūtu un baudpilnu dzīvi, ir jānoiet konkrēts ceļa gabals, elpošana to ļauj darīt saudzīgi, soli pa solim dodoties ar vien tālāk un pamazām ieraugot un atklājot patieso sevi – gaismu, mīlestību, radītāju, pilnību. Tikai pilnībā iemīlot un pieņemot sevi bez nosacījumiem, mēs varēsim pilnībā un bez nosacījumiem iemīlēt un pieņemt citus. Viss sākas, ir un pastāv mūsos.

Mēs vienmēr esam ceļā, tikai svarīgi, kā to uztveram un kādu jūtu un emociju pasauli esam radījuši sev apkārt.