Mēs dzīvojam pasaulē, kurā, no vienas puses, tiek pausta pārliecība, ka bez materiālajiem labumiem cilvēks nevar būt laimīgs, un, no otras puses, – ka garīgums ir atteikšanās no materiālajām vērtībām. Daži pauž uzskatu, ka nauda ir tumsas spēku radīta, visa sliktā cēlonis utt. Kā gan lai mēs mierīgi pieņemam naudu un priecājamies par to, ja tas ir kaut kas ļauns? Vai arī, ka bagātnieki nav tie patīkamākie cilvēki, – tad arī ir grūti piesaisīt materiālo, jo rodas iekšējs konflikts.

Ne tikai nauda, bet arī dzīves kvalitāte

Mēs visi esam pelnījuši dzīvot pārticīgu dzīvi, un nauda dod mums lieliskas iespējas vieglāk iegūt un mainīt lietas. Tā nav ne laba, ne ļauna. Cilvēki paši tai ir piesaistījuši visādas vērtības! Citam tā ir pašpārliecinātības aizstājējs, citam – laimes simbols, citam – piederība, citam – vadības mehānisms. Un tā tālāk. Patiesībā nauda ir vienkārši efektīvs darbarīks, lai iemainītu lietas!

Visa cilvēces labklājība ir cilvēka prāta radīta. Mums nav smagi jāstrādā un jācīnās, lai dzīvē izsistos! Dzīves bauda nav strādāt, lai nopelnītu, bet gan darīt to, kas patiesi patīk un sagādā prieku, tādā veidā pelnot naudu. Tad katra diena pārvēršas baudā un labsajūtā. Mūsu dzīve sastāv no sīkumiem un ikdienas. Uz darbu lielākā daļa cilvēku iet katru dienu, atvaļinājumā brauc reizi gadā. Ja darbs nav bauda, tad sanāk, ka lielākā dzīves daļa ir ciešanas un gaidas. Rodas stress un slimības, par harmoniju var aizmirst. Ja jūtamies slikti, ģenerēt veiksmīgas idejas ir grūti. Labklājība ir ne tikai nauda, bet arī dzīves kvalitāte kopumā!

Lai brīvi pelnītu un būtu veiksmīgs, ir jāatvieno radošais potenciāls no naudas. Ir jāmeklē, kas mums sniedz vislielāko baudu, ko visvairāk dzīvē vēlamies darīt, un tad jāmeklē veidi, kā ar to nopelnīt. Pamazām sevi atbrīvojot no negatīvajām ticībām, kuras ir bremzējušas izaugsmi.

Prāts spēj radīt arī trūkumu

Ja esam harmonijā ar sevi un Visumu un darām to, kas sniedz piepildījumu, dzīve mums palīdzēs. Ja brīnumi uzreiz nenotiek, jāmeklē – kādēļ: iespējams, nav gana paļāvības vai ir vēl palikusi negatīva pārliecība par sevi un apkārt notiekošo. Galvenais ir vienmēr iet uz priekšu uz savu mērķu sasniegšanu. Ļoti svarīga ir ticība, ka dzīve un Visums atbalsta mani un viss, kas notiek, notiek man par labu, pat, ja šobrīd izskatās citādi. Galu galā pienāks diena, kad viss sāks notikt pozitīvi.

Protams, ir arī jādara, lai sasniegtu iecerēto un jābūt neatlaidīgam, veiksme pati no sevis vienā dienā nepieklauvēs pie durvīm ar lielajiem piedāvājumiem. Viņai vismaz jāzina, pie kurām durvīm klauvēt.

Ir jāsaprot, kādi tieši ir iemesli nabadzībai un neveiksmēm, un tie jāiznīcina. Tie var būt visdažādākie – bērnības traumas, pašpārliecinātības vai paļāvības trūkums, dažādas bailes, sabiedrības uzskati utt., arī lojalitāte dzimtai. Mēs zemapziņā turpinām savu vecāku iesākto.

Mūsu prāts ir dators un radīs labklājību tikpat labi kā trūkumu. Jebkas, uz ko koncentrējamies, vairojas: ja koncentrējamies uz nabadzību un dzīvi kā smagu nastu, tad tā arī būs. Ja uz bagātību, prieku un vieglumu, to arī ap sevi vairosim. Mēs gluži vienārši zemapziņā un apziņā ģenerēsim idejas, lai konkrēto pārliecību padarītu par realitāti.

Ir ieteicams kolekcionēt labas idejas no semināriem, grāmatām vai no personīgās saskarsmes ar Visuma Inteliģenci. Tad strādāt ar šīm idejām caur afirmācijām, tādejādi savā prātā sējot pozitīvitātes sēklas, kuras ražos attiecīgus augļus. Katrām bailēm par neizdošanos liekot priekšā idejas ko darīt, lai izdotos. Sastādi sarakstu ar lietām, kuras tev visvairāk patīk darīt, izvēlies vienu un sastādi ideju sarakstu, kā ar šo lietu var pelnīt. Atliekot maliņā "ar to jau naudu nopelnīt nevar". Atliec maliņā arī sevis noniecinošas domas – mēs visi varam, tikai mums tam jānotic un jāatbrīvojas no sabiedrības uzliktajām un bērnības traumām un jāatraisa savs radošais potenciāls.

Ir svarīgi saprast, ka ir prakstiski neiespējami nopelnīt lielu naudu, strādājot tikai naudai, un, ja mūsos būs bailes un nepārliecība par sevi, arī liela bagātība neradīs pārticības sajūtu.

Naudas jēga ir tās tērēšanā

Ir jābūt parliecībai, ka viss ko iztērēju, man nāk atpakaļ. Tērējot mēs kādam kaut ko dodam, un došana vienmēr atmaksājas, turklāt tai ir pozitīva enerģija. Domā par tērēšanas procesu kā ieguvumu, nevis kā naudas atdošanu. Uz ko tiek likts uzsvars, tas arī manifestējas!

Apziņa, ka mēs vienmēr un visur būsim spējīgi nopelnīt, lai dzīvotu pārticībā, ir daudz svarīgāka nekā naudas daudzums, kas ir kontā vai kabatā uz doto mirkli. Ar šo pārliecību nav uztraukuma par to kas būs, ja iztērēšu. Pazūd arī bailes par nākotni. Dzīve pārvēršas interesantā un vieglā spēlē. Viena nasta no pleciem nocelta. Pamostoties katru rītu, padomā, kā un ar ko es šodien varētu nopelnīt, uzraksti idejas uz papīra un pamēģini to izdarīt.

Tev ir, ko piedāvāt!

Cilvēki bieži domā, ka viņiem nav, ko piedāvā. Tā nav taisnība! Katram ir kaut kas īpašs, ko viņš prot un spēj.

Ir arī uzskats, ka ar vaļasprieku nevar pelnīt. Arī tā nav taisnība! Piemēram, kāds glezno prieka pēc vai ada, vai veido kompozīcijas utt. Vai arī ir bērnības sapnis, ko vēlējies darīt un nekad neesi uzdrošinājies. Ja tas ir tavs īstais aicinājums un tas, ko šeit darīt esi sūtīts, Visums sadosies rokās, lai palīdzētu, un, kultivējot idejas, kā ar šīm lietām pelnīt, tas galu galā izdosies. Un tad katrs dzīves mirklis ir skaists, un nopelnītajam ir cita vērtība. Pat, ja pelni mazāk, pārticības un labklājības sajūta var būt spēcīgāka, jo nav vairs jākompensē darbā pavadītais laiks un pēc kaut kā jādzenās. Lielāks TV, dārgāks auto vairs nav tik aktuāli. Un galu galā, iespējams, sākot tirgot noadīto zeķu pārus un priecājoties par pašu procesu, pēc kāda laiciņa izveidosi savu adīšanas uzņēmumu.

Vienmēr ir kāds darbs, ko var padarīt, lai nopelnītu. Vajag vienkārši domāt – ko es varu, nevis – ko nevaru. Daudzi kautrējās piedāvāt savus pakalpojumus vai preces. To var pagriezt otrādi – cik daudz labumu man ir, ko dot citiem. Ir daudzi, kas gaida tieši tevi ar to, kas ir tieši tev, un viņi pie tā netiek, jo kāds sēž mājās un kautrējās. Cilvēki būs priecīgi uzzināt un izmantot to, ko tu piedāvā.

Ja esi bez darba

Arī, ja esi bez darba, svarīgi saprast, ka darbs ir, tikai jāatrod savējais. Nekoncentrējies uz bezdarba procentu valstī un to, ka šodien nekas neizdodas, bet kultivē idejas, kā atrast vēlamo darbu. Iemeslus, kādēļ tas neizdodas, meklē sevī, nevis ārējos apstākļos.

Citi ir par lepnu, lai, piemēram, darītu mazkvalificētu darbu (man taču augstākā izglītība utt.!) un sēž bez darba. Atkal domā par to citādi – cik daudz laba es varu kādam izdarīt, piemēram, uzkopjot māju vai izmazgājot grīdu ofisā. Daudziem tas ir liels prieks – būt tīrā vidē, tas ir veids, kā padarīt cilvēkus priecīgākus, nevis vienkārša grīdas mazgāšana. Ar šādu pieeju esi apmierināts ar darāmo, dzīve ir daudz vieglāka, un pamazām rodas vieta, kur rasties domām – kā es varu pēc iespējas vairāk cilvēkiem nodrošināt tīru vidi? Tu sāc paplašināties, un te arī augstākā izglītība patiesi noder. Sāc vairāk un vairāk pelnīt, tikai apakšā ir ideja – kā es palīdzu cilvēkiem būt patīkamākā apkārtnē un radu prieku, nevis – kā man nopelnīt un vai ar tik būs diezgan. Gandarījums ir dubults, un arī cita attieksme pret darbu un līdz ar to – cita enerģija un kvalitāte, klienti ir daudz apmierinātāki, tev lielāka peļņa.

Atceries, ka nauda ir domāta tev, nevis tava dzīve – naudai!