No stāstiem medijos uzzinu, ka ugunsstaigāšana "dod enerģiju lieliem un maziem darbiem un lieliski pierāda, ka mēs varam daudz vairāk, nekā iedomājamies".
Vairāki mani tuvi draugi ir kopā ar jums pa oglēm staigājuši un mani līdzi aicinājuši, taču viņiem nekādi nav izdevies man pamatot, kāpēc lai es to darītu... Tiešām – kāpēc?

Ugunsstaigāšanu kā notikumu ir iespējams piedzīvot ļoti dažādi. Šis notikums var būt gan kā motivācijas gūšanas līdzeklis korporatīvajā vidē, gan kā daļa no kāzu rituāla. Iespējas un ugunsstaigāšanas aspekti ir ļoti daudz un dažādi. Man pašai viens no mīļākajiem ugunsstaigāšanas notikumiem ir Dāmu ugunsdeja – notikums, kurā pulcējas tikai dāmas, lai rotātos, dziedātu un dejotu pa uguni. Man tas šķiet fantastiski! No lēnas un mierīgas kopā sanākšanas līdz trakām dejām un laimes sajūtai. Mani pašu tas ļoti uzlādē.

Noiet pa kvēlojošām oglēm. Kāpēc?
Foto: Jānis Naglis

Savā astroloģes praksē esmu satikusi ne vienu vien cilvēku, kuram derētu aptvert, ka viņš var daudz vairāk, nekā domā. Pacelt pašapziņu, tā sacīt. Taču ko jūs teiktu cilvēkam, kurš ir gana pārliecināts par sevi un kuram nav vēlēšanās pārbaudīt savas robežas, lecot ar gumiju vai staigājot pa oglēm? Varbūt ir kāds aspekts, par kuru neesmu iedomājusies?

Pirmkārt, nav jau visiem jāiet pāri oglēm! Var būt tā, ka cilvēkam nekas nerezonē, izdzirdot par šādu iespēju, iespējams, tad tas nav arī vajadzīgs. Bet ugunsstaigāšana nav tikai iešana pa oglēm, tas ir viss notikums, sanākšana, būšana kopā ar citiem cilvēkiem, ugunskura salikšana, aizdegšana. Stāsti, ko mēs stāstām, vingrinājumi, kurus veicam.

Pati iešana pāri oglēm ir tikai daļa no pasākuma. Pie tam tā nav obligāta. Ja nav sajūtas un pārliecības, tas nav jādara. Galvenais ir piedalīties notikumā, izbaudīt un gūt no tā emocijas. Baiba Kļava-Vecvanaga

Nu, labi, es iztēlojos pēc dabas ne pārāk drošu cilvēku, kurš noiet pa oglēm, ļoti salepojas ar savu uzdrošināšanos un turpmāk stāda (un sasniedz) daudz augstākus mērķus. Bet zinu, ka cilvēki pie jums nāk atkārtoti. Kāpēc nāk otro un trešo reizi? Tā ir kā tāda "nekaitīgā narkotika" vai kā?

Katrs ugunsstaigāšanas notikums ir citāds, un tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem noteikti ir dalībnieki, viņu nodomi, viņu emocijas. Katru ugunsstaigāšanas notikumu mēs padarām īpašu, izmantojot dažādus kontekstus, uguns celiņa formas, aktivitātes.

Noiet pa kvēlojošām oglēm. Kāpēc?
Foto: Jānis Naglis

Tas vienmēr ir notikums, lai to varētu izbaudīt gan cilvēks, kas atnācis pirmo reizi, gan arī tādi, kam jau ir vairākkārtēja pieredze. Cilvēki ir dažādi, daži to vienreiz ir izdarījuši, "ielikuši ķeksīti" savā biogrāfijā un iet tālāk pēc nākamā. Un citiem ugunsstaigāšana ir līdzīgi pirtij, kur var padomāt, no kaut kā atbrīvoties, smelties spēku kaut kam citam.

Starp citu, par kaitīgumu. Runā, ka pirtī var iet ikviens, kas līdz tai var nokļūt. Kā ir ar oglēm? Vai ir kādas cilvēku grupas, kurām nudien vajadzētu atturēties no šā piedzīvojuma?

Šajā ziņā ir tāpat kā ar pirti. Ja vari droši atnākt līdz pasākuma vietai, tad vari arī iet. Vecuma ziņā ierobežojumu nav. Manos pasākumos ir gājuši gan trīsgadīgi bērni, gan sirmgalvji. Bērni ļoti labi jūt, vai viņi to var vai nevar. Un ir bērni, kuri jūt, ka var iet pāri ogļu celiņam, un viņi to dara daudzkārt viena vakara laikā, un ir bērni, kurus interesē tikai skatīties. Savukārt pieaugušajiem tas ir lēmums, ko viņi pieņem, balstoties uz saviem apsvērumiem un pārliecībām, tāpēc ļoti svarīgi nebūt apdullinošu vielu iespaidā.

Kas ir tas "maģiskais" paņēmiens, ar kuru jūs strādājat? Kā cilvēka prātam var iestāstīt, ka ogles viņu neapsvilinās? Tam jābūt kaut kam īpašam, jo pat izmainītā apziņas stāvoklī pēc ugunsrituāla, rušinot no oglēm, piemēram, naudiņas, es esmu apdedzinājusies un ne reizi vien...

Mans mērķis nav iestāstīt cilvēkiem, ka ogles viņu neapsvilinās. Tā arī nebūtu taisnība. Mums ir īsta malka, īsts ugunskurs, īstas apmēram 400–450 grādu karstas ogles. Un, ja jūs ejat pāri ar īstu pārliecību, jūs varat to izdarīt. Bet nevienam nav obligāti jāiet pāri ogļu celiņam. Tieši otrādi – mēs pieskatām un īpaši atgādinām, lai dalībnieki viens otru nepierunātu to darīt.

Noiet pa kvēlojošām oglēm. Kāpēc?
Foto: Jānis Naglis

Man pašai šķiet, ka es neko maģisku nedaru, un to jums apstiprinātu arī dalībnieki, bet tai pašā laikā tas ir kaut kas īpašs, ka cilvēki var to izdarīt neizmainītā apziņas stāvoklī.

Nesen arī Latvija piedalījās pirmajā Starptautiskajā ugunsstaigāšanas dienā. Tās laikā 17 pasaules valstīs notika teju 30 dažādi ugunsstaigāšanas pasākumi. Mērķis – vienu dienu gadā vienlaikus sapulcināt vienkopus iespējami daudz pasaules ugunsstaigātāju unikālajai ugunsstaigāšanas pieredzei. Cik cilvēku piedalījās Latvijā un cik – pasaulē?

Jā, šī bija ļoti īpaša diena! Ugunsstaigāšana tiek praktizēta visā pasaulē. Un doma, ka ugunsstaigāšanas meistari un instruktori varētu apvienoties vienas dienas ugunsstaigāšanas dienā, ir fascinējoša.

Un tiešām ugunsstaigāšanas notikumi notika dauzās valstīs: Filipīnās, Šrilankā, Kanādā, Puertoriko, Lesoto, ASV – Aļaskā un Teksasā. Kā arī tepat Eiropā – Slovākijā, Īrijā, Anglijā, Ungārijā, Zviedrijā, Spānijā, Nīderlandē un arī Latvijā. Cik ļoti daudz un dažādas valstis piedalījās, tikpat arī dažādi šo pasākumu mērogi – no dažu cilvēku dalības un ģimenes notikumam līdz dažu simtu cilvēku pasākumam.

Ja pareizi saprotu, tad jums ir liela loma pie šīs idejas rašanās? Mazliet plašāk varat pastāstīt?

Esmu īpaši priecīga par Starptautisko ugunsstaigāšanas dienas rašanos un to, ka jau pirmajā gadā tai ir tik liela atsaucība no ugunsstaigāšanas meistaru un instruktoru puses.

Ideja par ugunsstaigāšanas dienu radās pagājušo oktobri Latvijā, kad Limbažu pusē uz trim dienām tikās Eiropas ugunsstaigāšanas meistari un instruktori ar mērķi dalīties pieredzē un domāt par kopējām ar ugunsstaigāšanu saistītām idejām. Es biju viena no tikšanās organizatoriem, kā arī vadīju atklāšanas uguns deju.

"Fire Hawk" organizēja divus no Starptautiskās ugunsstaigāšanas dienas pasākumiem – "Grezno ugunsstaigāšanu" un ugunsstaigāšanu organizācijas "Go Beyond" dalībniekiem un viņu atbalstītājiem. Dalībnieki uz "Grezno ugunsstaigāšanu" bija aicināti ierasties, uzposušies tautastērpos. Kālab tā?

Kā jau iepriekš minēju, katru ugunsstaigāšanas pasākumu cenšos padarīt īpašu. Un lielākie svētki šogad, protams, ir Latvijas simtgade. Tā radās ideja par svētkiem, Latviju un tautastērpiem. Ugunsstaigāšanas profesionāļu vidū arī apkopojām šīs dienas ugunsstaigāšanas materiālus. Esmu priecīga, ka mēs esam greznākais notikums šajā dienā.

Noiet pa kvēlojošām oglēm. Kāpēc?
Foto: Jānis Naglis

Cerams, neviens no 50 tautastērpiem, kas piedalījās šajā pasākumā, necieta?

Tautastērps ir viens no drošākajiem apģērbiem, jo tas veidots no dabīgiem materiāliem, un, pat ja kāda dzirkstelīte no ugunskura atlec uz drēbēm, tā nenodara neko ļaunu.

Un ko uz šādiem pasākumiem velk citkārt? Ko meitenēm vilkt labāk – bikses vai svārkus? Vai tam vispār ir kaut kāda nozīme?

Galvenais nosacījums, lai ir viegli noaut basas kājas. Pastāv viedokļi par čakru attīrīšanu un enerģijas smelšanu no zemes, ja meitenēm ir svārki mugurā. Man personīgi tie imponē, un es velku svārkus, bet es neuzstāju. Galvenais, lai ir ērti un silti būt ārā vairākas stundas un lai par apģērbu nav jādomā.

Kad paredzēts nākamais pasākums, uz kuru var pieteikties ikviens gribētājs? Kas tas būs?

Nākamais publiskais pasākums, uz kuru ir aicināts ikviens, notiks jau 2. jūnijā. Lielā ugunsstaigāšana šogad notiks jau piekto reizi. Šis ir notikums, kad aicinām maksimāli daudz cilvēkus, jo arī tās ir īpašas sajūtas, kad tu pieņem pats savu lēmumu, bet esi kopā ar vairākiem simtiem cilvēku. Katru gadu piedāvājam kaut ko īpašu, un šoreiz tā būs iespēja iet ne tikai pāri četrus metrus garam celiņam, bet papildus būs arī 12 metrus garš celiņš.

Visbeidzot – vai šī ir dārga izklaide? Varbūt vārds "izklaide" nav īstais apzīmējums? Kā teiktu jūs?

Katram ir sava nozīme vārdam izklaide. Vai piedalīšanās sporta notikumos ir izklaide? Vai pirtī iešana ir izklaide? Es nezinu, vai tā ir izklaide. Droši vien – kā uz to paskatās un kā to uztver. Ja izklaide ir saņemt patīkamas emocijas un enerģiju, tad noteikti.

Un dārdzībai ir dažādas cenas. Kas vienam dārgs, tas citam lēts. Domāju, ka pusdienas labā Rīgas restorānā, iespējams, pat ir dārgāk. Mēs piedāvājam dažādus pasākumus arī cenas ziņā. Ir atšķirība –piedalīties daudzu cilvēku pasākumā, tikai dažu desmitu vai pat īpaši jums radītā pasākumā. Katrā ziņā man šķiet, ka emocionālais, enerģijas un spēka ieguvums vienmēr atsver ieguldījumu šajā pasākumā.