Lūk, Alda vērojums un ieteikumi.

"Tuvojas vasaras saulgrieži, un pēc tiem vasaras laiks it kā apstājas, aiztur elpu un... lēni jo lēni sāk slīdēt uz rudens pusi. Kopš aizlaikiem mēs esam raduši pie mūžsenā Lielās Dabas ritma. Pavasarī viss plaukst un zied – Dzīvība mutuļot mutuļo. Viss dzīvais veido ģimenes, rada jaunu Dzīvību. Pa ziemu saspiestā enerģija lauztin laužas uz ārpusi. Pat veci, slimi cilvēki zina, ka līdz ar pavasari viņu kaites atkāpsies, tikko varēs iziet laukā no smacīgajām, šaurajām telpām. Visai dzīvībai pavasaris, tas trakais uzplaukuma laiks sniedz jaunus spēkus: "Dod, Dieviņ, spēku sagaidīt pavasari!"

Tad tuvojas saulgrieži, kad Zemes spēka ietekmē visi augi, visa dzīvā radība piedzīvo savu kulmināciju. Tas ir laiks, Jāņabērni svin pirmos panākumus. Medus telpas stropos ir jau piepildītas ar pirmo medu. Pirmais siens ir nopļauts. Varam mieloties ar pirmajām zemeņu ražām. Kad katra sēta tiek tik rūpīgi kopta un sakārtota, lai būtu prieks pašam, ciemiņiem un visiem svētajiem, kas šai laikā apmeklē Zemi un priecājas kopā ar cilvēku bērniem.

Un tad dabā iestājas Lielais Miers – bula laiks, kad ne lapiņa nekustas – pilnīgs bezvējš.

Šis ritums mums dod mieru un stabilitāti.

Taču šā gada pavasaris ir satrakojies, tāpat kā politikas svārstīgie likumi. Cilvēki nesaprot, kas notiek. Neviens vairs nav drošs par nākamo dienu. Un šis vispārējais mākslīgi radītais haoss ir savienojies ar dabu. Augi steidzas ar ziedēšanu tad, kad priekšā jūt nelabvēlīgus apstākļus.Tāpēc nav brīnums, ka šī parādība vien mūsu zemapziņā rada satraukumu un bailes, jo, lai cik mēs būtu civilizēti, tik un tā mēs esam atkarīgi no dabas. Tajā pašā laikā uzmācas sajūta, ka likumus radošie spēki arī palikuši kā bez prāta...

Kā šādā brīdī neieslīgt apātijā, kā nepārdegt?

Zāles ir vienkāršas.

Mācies visus darbus un pašu dzīvi pieņemt ar mieru un svētību sirdī. Jo lielākas jukas ap mums, jo vairāk vajadzīga paļaušanās uz Dieviņu. Ir situācijas, kurās ir nepieciešama mūsu rīcība, bet ir situācijas, kur tu it kā nespēj neko mainīt. Tad ir jāvalda pār savām domām un vārdiem, lai tās būtu pozitīvas un svētību nesošas gan pašam, gan pasaulei ap tevi. Kam palīdzēs eņģeļi, kam mūsu pašu latvju dievības, kam svētie.... Ej ar tiem roku rokā, katrā solī.

Lūdz svētību savam darbam, savam ceļam! Pateicies par visu, par ko vien vari pateikties! Jo biežāk tu to darīsi, jo lielākus brīnumus piedzīvosi. Pateicība būs arī vārti uz enerģiju, kura mums visiem ir tik nepieciešama.

Ja mūsu tauta tā dzīvos, tad visi Aizsaulē aizgājušie senču gari palīdzēs Latvijai uzplaukt no jauna..."