Par spīti tveicei, kas dažbrīd vairāk vilināja draudzēties ar Ūdens, nevis ar Zemes stihiju, dienas beigās bija labi pavadītas un gan izjūtu, gan jaunuzzinātas informācijas piepildīta sajūta. Protams, vēl vairāk tiem, kas nenokautrējās no savas nemākulības un bija gatavi gan savu pirtsslotu sasiet, gan dzijas šķeteri nokrāsot, gan iemēģināties "floras tekstilmākslā" un vēl visu ko citu sadarīt. Citiem vārdiem sakot – visu apskatīt, pataustīt, paostīt un šo to arī pagaršot.

Par pagaršošanu nudien jāpiemin atsevišķi: Gundegai Skudriņai ar komandu kārtējo reizi izdevās pārsteigt un iepriecināt, pārvēršot Meitu salu par teiksmainu dabas restorānu, kurā ik pa stundai notika Latvijas talantīgo šefpavāru radīto un dabas iedvesmoto meistarstiķu degustācijas.

Visu dienu (un devīto gadu pēc kārtas) risinājās ārstniecības un ēdamo augu brīvdabas seminārs, par kuru vislabāk zina pastāstīt tā organizatore, zāļu sieva un Cēsu pils viduslaiku dārza dārzniece Līga Eglīte. "Deviņos gados seminārs krietni izaudzis un apaudzis – no vienkārša trīs lekciju cikla un botāniskās ekskursijas, kur ieradās tikai dabas ārstniecības piekritēji, veselīgā dzīvesveida un sava ceļa meklētāji, izveidojies par lieliem svētkiem, kur katra norise jau ir vesels pasākums un viss kopā – spēcīga esence. Šogad paralēli lekcijām notiek meistarklases dziju krāsošanā, dabas tekstīliju veidošanā, pirtsslotu siešanā un vēl un vēl... Zaļā bibliotēka, ekskursijas uz Ezerpili, jauku lietu tirdziņš, "Mamma Daba", novada talantīgo un izcilo cilvēku tikšanās. Gribas redzēt visu, pabūt visur, un ne katram interese par augiem ir tik noturīga, ja apkārt tādi – šai pusē neredzēti – vilinājumi...

Taču seminārā šogad tikās tiešām īpašas personības – cilvēki, kuri dara kaut ko vairāk par vienkāršu zālīšu vākšanu un tēju žāvēšanu. Ar viņu gatavotajiem preparātiem daudzi ir atguvuši veselību un dzīves kvalitāti, bet, kā jau zināms, praviešiem savā zemē ir visgrūtāk. Arturs Tereško – vietējais, fitoterapeits, kurš vērtības atrod ne tikai pļavas augos, bet arī kokos un krūmos. Uldis Millers, kurš turpina tēva iesāktos pētījumus par piniolu – vielu, ko iegūst no priežu celmiem. Anta Kučere – rosīgā "Janavu" saimniece, dabas kosmētikas gatavotāja, kura pierāda, ka šai jomai nekad nav par vēlu pievērsties."

Lai arī laika bijis maz, Līga kopā ar lektoriem paspējusi izbaudīt dabas SPA uz plosta, kur lēna un romantiska brauciena laikā pa Āraišu ezeru varēja saņemt masāžu un kumelīšu vanniņas pēdām. Par to viņu var tikai balti apskaust, jo tāda laime vis katram netika... Varbūt nākamgad? Pēc gada ap Jāņiem būšot arī desmitais seminārs, tā sola zāļu sieva, un tad jau, cerams, būs arī Zaļā brīvdiena.
Bet par šo gadu – neliels ieskats fotomirkļos.