Dzīves laikā mācāmies uzņemties atbildību par sevi un savu mijiedarbību ar pasauli. Kamēr nenesam atbildību par sevi, mētājamies bezgalīgu notikumu viļņos un vienmēr vainīgos savās likstās atradīsim ārpusē. Tas attiecas uz visiem mūsu dzīves aspektiem, tomēr šoreiz es vēlos vērst uzmanību tieši uz veselību.

Vienmēr būs kāds, kurš nepiekritīs un vēlēsies atbildību par savu veselību novelt uz vidi, valsti, ārstiem, ģimeni, problēmām, darbu – visu, kas ir ārpusē. Bet tāpat, kā viss cits, arī veselība sākas tieši mūsos.

Ikdienā, strādājot ar cilvēkiem, kā arī pašas dzīvē piedzīvotie notikumi, skaidri izkristalizē dažas vienkāršas patiesības, par kurām vēlos stāstīt.

Apzinies savas vēlmes, nosauc tās sajūtās, nevis nosaukumos!

Apzināti vai neapzināti mēs visu laiku dzīvojam ar vēlējumu sev. Jebkuram cilvēkam ir īstermiņa vai ilgtermiņa mērķis. Tiem, kuri to neapzinās, mērķis pastāv tik un tā. Tas ir kā mūsu iekšējā programma. Pārlieku bieži gan apzinātais mērķis nesaskan ar mūsu zemapziņas programmu, bet šis ir cits, ļoti plašs temats, par kuru rakstīt atsevišķi.

Būtiski savus mērķus ir nodefinēt nevis nosaukumos, apstākļos, cilvēkos vai lietās, bet gan sajūtās, kuras vēlamies piedzīvot. Ja būsim atvērti vēlamajām sajūtām, apstākļi izveidosies paši, bet tos mēs nekad nevaram paredzēt iepriekš.

Esi uzmanīgs, ko vēlies!

Kad nospraud sev vēlamo mērķi, jārēķinās, ka tas nesīs pārmaiņas arī tevī.

Tas ir kā izrādē, kurā spēlē vienu lomu, tu izvēlies citu lomu citā izrādē. Tad nu jārēķinās, ka tiks mainītas arī skatuves dekorācijas. Jo lielākas izmaiņas savā dzīvē vēlēsies, jo lielākas izmaiņas būs dekorācijās un tevī pašā. Jo vairāk turēsies pie vecajām dekorācijām un ieradumiem, jo sāpīgākas būs izmaiņas. Pirms nospraud mērķus, novērtē to, kas jau ir. Tikai dziļa pateicība par šodienu var vest mūs pie vēl gaišākas rītdienas. Tā noteikti nebūs pieticība, bet būs iespēja būt bagātam jau šodien, vēl bagātākam – rīt. Tāpat ir ar veselību. Esi pateicīgs par to, kā jūties šobrīd, jo tikai tā vari justies labāk rīt.

Ja izvēlies būt vesels, var gadīties saslimt

Laikmetā, kur mūsu sapņi viegli aizstājami ar svešu sapratni par laimi, bieži varam sev novēlēt to, kas mums nemaz nav vajadzīgs. Piemēram, ja izvēlamies sev skaistu ķermeni, aizmirstot novēlēt sev justies tajā labi, var gadīties, ka jāiet cauri pieredzei, kur sajūtam izteiktu diskomfortu, lai nonāktu pie atziņas, ka "kādreiz bija tik labi". Tad būs jāmeklē atpakaļceļš, kur tajos pašos apstākļos jutīsimies labāk nekā iepriekš. Nekas būtisks bez attieksmes nebūs mainījies.

Ir ļoti svarīgi ar sevi draudzēties, lai spētu piedzīvot vēlamās sajūtas. Mūsu ķermenis zinātniski vēl līdz galam nav izpētīts. Bet tas pastāv. Kāpēc mēs tik ļoti uzticamies zinātnei, bet neuzticamies ķermenim? Tas ir radīts ar mērķi pilnvērtīgi veikt funkcijas šeit, uz Zemes. Neliec to sevis izdomātajos rāmjos, nemēģini tam mācīt, kā dzīvot, nespīdzini! Izvēlies sajūtas, kuras vēlies piedzīvot, un ļauj ķermenim rādīt ceļu. Visur citur spējat tikai vākt informāciju un pieņemt padomus, bet īstākie dziedinātāji esam sev paši. Agrāk vai vēlāk mums par sevi atbildība ir jāuzņemas un groži jāņem savās rokās.

Ķermenī atspoguļojas viss, kā sevi redzam

Te nav runa par izmēriem, bet kopējo izteiksmi – par to, kā jūties.

Tas, ka cilvēks ar sevi ir neapmierināts, redzams jau no attāluma. To atspoguļo stāja, izteiksme, gaita, kopējā vibrācija, kuru neredzam, bet sajūtam. Ar slimību, ar kuru netiekam ilgi galā, ir tāpat. Ar laiku tā ņem virsroku pār visu būtību, kura nevēlas justies slikti. Ja esi slims, pieņem to kā sevi pašu un novēli būt veselam. Izmaiņas būs jūtamas uzreiz.

Ar slimībām pēc būtības nedrīkst cīnīties! Šī cīņa ir muļķības, jo rada pilnīgi nepareizu programmu apziņā. Slimību var tikai vērst par veselību. Ja cīnīsies ar slimību, tā būs kauja ar sevi. Cīņa pēc būtības ir destruktīva un neved uz pilnību. Pat piedzīvots vīruss ir imūnsistēmas izaicinājums, kas to padara stiprāku. Esi pateicīgs par slimību, jo tikai tad tu vari kļūt atkal vesels! Atzīsti sev, ka esi darījis sev pāri, pieņem šo rīcību kā savu un piedod. Izlīgsti ar sevi un savu ķermeni. Dzīvo harmoniski!

Tas, kurš patiesi meklē harmoniju, atbildību nemeklē ārpusē

Cilvēki, kuri meklē harmoniju, rūpīgi uzņem informāciju, bet spēj nošķirt, kas labs un kas neattiecas tieši uz viņu. Kad esi atradis stabilitāti, neviens cits ārpus paša nav vainojams. Mēs kļūstam par vienu dievišķu, pilnīgu daļu no visa apkārtējā. Tādi esam radīti no dabas.

Ir cilvēki, kuri, atnākot uz masāžu, apgalvo, ka viņam neviens nevar palīdzēt, un jau pašā sākumā ir skaidrs: vienīgais, kas viņam jāiemācas, ir – uzņemties atbildību. Tātad, brīdī, kad cilvēks iet pie ārsta, viņš iet pēc palīdzības, un tā ir sadarbība, kopdarbs, kopieguldījums viņa labsajūtā. Līdzko atbildību pieprasām ārpusē, mēs kļūstam atkarīgi un pārstājam eksistēt kā pilnvērtīgas būtnes.

Ir ļoti daudz veidu, kā sev palīdzēt kļūt veselam, bet viss sākas ar īstu ieklausīšanos savā organismā. Saklausi savas vibrācijas, sadzirdi savas alkas un saproti, kas tev patiesi trūkst. Novēli sev būt veselam no visas sirds! Kļūsti par labu draugu sev pašam un vēro ceļu, kurš ved uz vēlamo!