– Māri, vispirms tiksim skaidrībā par jēdzieniem. Kas īsti ir prāna?

Prāna ir sanskrita vārds, kas burtiski nozīmē "elpa" vai "dzīvība". Šo terminu izmanto jogā, tradicionālajā indiešu medicīnā, ezoterikā, lai apzīmetu dzīvības spēku. Jogi uzskata, ka prāna ir enerģijas veids, kas nav novērojams ar fiziskajiem maņu orgāniem, bet casurstrāvo visu pasauli. Citi prānas nosaukumi: ki – Japānā, ci – Ķīnā, pneuma – senajā Grieķijā, mana – Polinezijā, ruah – ivritā.

– Un prānoterapija?

Prānoterapiju kā atsevišķu dziedniecības nozari izveidoja ķīniešu izcelsmes filipīnietis Čoa Kok Sujs, kura skolotājs bija meistars Mej Lings. Tā ir sena metode, kura izmanto dzīvības spēku, lai dziedinātu fizisko ķermeni. Prānoterapija ietver prasmi darboties ar ci enerģiju (prānu) un cilvēka smalkajiem (enerģētiskajiem) ķermeņiem. Pranoterapiju nereti vēl dēvē par dziedniecisko cigunu, garīgo dziedināšanu, dziedinošo pieskārienu, dziedināšanu ar roku uzlikšanu, magnētisko dziedināšanu (mesmērismu), dziedināšanu ar ticību, harizmātisko dziedināšanu. Dziednieks pārnes savu prānu vai dzīvības enerģiju uz pacientu, tā stimulējot viņa imūnsistēmu un dzīvības garu. Prānoterapija paātrina organisma pašatjaunošanās ātrumu (reģenerāciju) trīs un vairāk reižu.

– Kur prānu var sastapt dabā?

Parasti izšķir trīs prānas avotus: saules enerģija vai saules gaisma, atmosfēras vai gaisa prāna un zemes prāna.

Saules prānu iegūst, sauļojoties 5–10 minūtes vai lietojot ūdeni, kas strukturēts ar saules gaismu. Ūdens savā struktūrā spēj saglabāt ne tikai informāciju, bet arī dzīvības enerģiju, kuru tas uzņem no saules, gaisa un zemes. Tiesa, pārāk lieli saules prānas uzkrājumi var kaitēt cilvēka veselībai, jo tā ir ļoti stipra.

Atmosfēras prāna ir tā enerģija, kuru mēs uzņemam, elpojot caur plaušām un ādu (gaisa peldes!), kā arī tiešā veidā – caur mūsu ķermeņa čakrām. Dziļa un lēna elpošana ļauj uzkrāt vairāk prānas nekā sekla un ātra. Starp citu, cilvēki, kuri izgājuši speciālu apmācību, spēj uzsūkt prānu, elpojot caur ādas porām.

Savukārt zemes prānu mēs uzņemam ar kāju pēdām, automātiski un neapzināti. Staigājot basām kājām, mēs saņemam maksimālo zemes prānas daudzumu, kas ļauj mums palielināt savu dzīvības spēku, paaugstināt savas darbaspējas un spēju skaidri domāt.

– Tātad mēs visi uzņemam prānu no saules gaismas, gaisa, zemes un ūdens. Kā ar pārtiku?

Arī. Jo barība svaigāka, jo tajā vairāk prānas. Savvaļas augos ir vairāk prānas nekā augos, kurus kultivējis cilvēks, Tas izskaidro, kāpēc, piemēram, nezāļu lietošana uzturā labvēlīgi iespaido veselību.

– Ir vēl kāds veids?

Ir koki – priedes, vai spēcīgi, veseli, vientuļi augoši koki –, kuri arī var kalpot par labu prānas avotu. Šo tehniku nereti izdala kā atsevišķu terapijas veidu. Cilvēki atjauno spēkus, atpūšoties koku tuvumā. Ja apzināti stājas kontaktā ar koka garīgo komponenti (garu, driādi), parasti tie labprāt palīdz cilvēkam, jo zina par karmas likumu.

Pieliekot kokiem plaukstas, var sajust tirpoņu, aukstumu vai karstumu. Šīs sajūtas ir blakusparādības prānas uzņemšanas procesā, kas saistītas ar cilvēka asinsrites īpašībām – asinsvadu paplašināšanos, sašaurināšanos un tā tālāk. Pietiek ar dažām praktiskajām nodarbībām, lai apgūtu šo tehniku.

Vēl – atsevišķas vietas uz Zemes ir bagātākas ar prānu nekā citas. Šādas vietas dēvē par svētvietām, spēka vietām. Senāk šādās vietās būvēja tempļus. Viena no pazīmēm, kas atļauj konstatēt ka jūs atrodaties spēka vietā ir laika strukturizācija, kuru var konstatēt pēc tā ka vidējais "veiksmes koeficents" šādās vietās ir augstāks nekā blakus esošajās. Piemēram, metot metamo kauliņu cipars 6 izkrīt daudz biežāk nekā tam būtu jāizkrīt pēc varbūtības teorijas.

Sliktos laika apstākļos cilvēki bieži saslimst nevis tāpēc, ka mainās apkārtējās vides temperatūra, bet tāpēc ka strauji izmainās Saules un atmosfēras prāna (dzīvības enerģija). Tas izskaidro arī kāpēc cilvēki saaukstējas caurvējā, bet vējā mazāk. Caurvējš "izskalo" prānu no telpas. Sliktos laikapstākļos cilvēki jūtas fiziski un garīgi novājināti vai kļūst jutīgi pret infekcijas slimībām. Atcerēsimies, ka slimības izraisītāji visbiežāk jau atrodas mūsu ķermenī, bet slimībai mēs pakļaujamies tikai tad, kad ir novājināta mūsu imūnsistēma. Savukārt, uzkrājot pietiekamas prānas rezerves vai, izsakoties ar materiālisma terminiem, – norūdoties un vadot veselīgu dzīvesveidu, mēs varam arī nesaslimt epidēmijas laikā.

Dienas laikā ir vairāk prānas nekā naktī. Viszemākais prānas līmenis ir ap trijiem četriem naktī. Šajā laikā ir minimāla urīnpūšļa meridiāna aktivitāte un maksimāla plaušu meridiāna aktivitāte.

– Varētu secināt, ka katram cilvēkam ir atšķirīgs prānas "krājums".

Turklāt, cilvēki, kuriem ir lielāki prānas krājumi, var dalīties ar to dziednieciskos mērķos. Šeit jāņem vērā Karmas vai atbildes dāvanas likums. Ja tu kādam dāvini kaut ko materiālu, tu saņem pretī viņa enerģiju, un, ja tu dāvini kādam savu enerģiju, būtu loģiski saņemt pretī kaut ko materiālu. No šejienes parādās koncepcija, ka nauda ir enerģijas materiālā izteiksme.

Cilvēki, kuriem ir prānas iztrūkums, var to ņemt no citiem arī neapzināti. Ir cilvēki, ar kuriem pietiek parunāt, lai sajustu nogurumu.

– Jā, to es noteikti esmu izjutusi. Kas vēl šajā sakarā piebilstams?

Cilvēka ķermenis izstaro virkni starojumu veidu – siltuma vai infrasarkano, nelielu daudzumu elektromagnētisko viļņu un tādus enerģijas veidus, kurus mūsdienu fizika nespēj izmērīt tiešā veidā, taču spēj konstatēt netieši. Piemēram, ap cilvēku, kurš skaita mantras vai lūgšanas, izveidojas tāda kā "lēca" kurā, piemēram, būtiski samazinās radioaktīvā starojuma fons, izmainās ūdens un asins struktūra, ķermeņa temperatūra atsevišķos tā punktos (čakrās).

Cilvēkam ir raksturīgi vairāki enerģijas veidi:

  • "imūnenerģija" jeb aizsargenerģija, kuru mēs iegūstam no apkārtējās vides, elpojot, uzņemot ūdeni un pārtiku;
  • nervu enerģija, psihiskā enerģija vai, kā to dažreiz dēvē, seksuālā enerģija (libido). To var iztēloties šādi – ja aizssargenerģija ir kā upes straume, tad nervu enerģija ir kā elektrība, kuru izstrādā turbīna, kuru šī straume griež;
  • eksistē vēl trešais enerģijas veids – tā ir perinatālā enerģija, kuru mēs iegūstam piedzimstot, un, kad esam to iztērējuši, pienāk laiks fiziskajam ķermenim mirt. Šī enerģija ir neatjaunojama. Tāpēc ir būtiski, ja gribam dzīvot ilgāk, apgūt paņēmienus, kas palīdz to saglabāt.

Līdzīgi kā fiziskajā ķermenī ir asinsvadi, enerģētiskajā vai bioplazmas ķermenī ir akupunktūras meridiāni. Tās ir sava veida upes, pa kurām dzīvības spēks plūst pa visu ķermeni. Ilgus gadus Eiropas medicīna nespēja šos kanālus atrast fiziski, taču pēdējā laikā ir parādījies uzskats, ka šiem kanāliem ir līdzīga daba kā datortehnikā izmantotajiem gaismas (optiskajiem) vadiem. Senā ķīniešu adatu terapija ir sistēma, kas izmanto adatas (un vērmeļu šķiedru "cigaretes"), lai dziednieciskos mērķos manipulētu ar dzīvības enerģiju cilvēka organismā. Ja salīdzina prānas plūsmu organismā ar upes plūdumu, tad vietas, kurās prāna sastājusies, var iztēloties kā aizsprostus, piemēram, bebru dambi un kā zināms vietās, kurās ūdens sastāvās tas var sākt pūt. Tāpēc slimības cēlonis nereti ir šāds "dambis".

Pēc līdzīgiem principiem darbojas akupresūra un su-džok. Šo metožu pielietošanas laikā dziednieks apzināti vai neapzināti pielieto savu prānas krājumu. Atbilstoši, ja viņam prānas ir vairāk nekā pacientam, viņš to var izdziedināt, ja mazāk – nevar. Daudzi adatu terapijas speciālisti adatu izmanto kā līdzekli, lai apzināti, caur adatu, aizvadītu savu prānu uz konkrēto punktu.

Prānoterapija balstās uz diviem likumiem: pašdziedināšanās likuma un prānas vai dzīvības enerģijas likuma. Ja šos likumus zina, bieži izdziedināšanās, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet brīnums, kļūst par likumsakarību virkni!

– Paskaidro, lūdzu, sīkāk!

Pašizdziedināšanās likuma būtība ir vienkārša – organismam ir raksturīgi atjaunoties pašam. Brūces un apdegumi paši sadzīst, parasti, dažu dienu vai nedēļu laikā. Mūsdienās nav izgudrotas zāles pret vīrusu infekcijām, bet eksistē zāles, kas palīdz vieglāk pārdzīvot šo infekciju simptomus, kamēr organisms pats sevi atjauno (piemēram, pie ARS visbiežāk organisms sevi atjauno 7–14 dienu laikā arī bez medikamentiem).

Savukārt Dzīvības enerģijas likums ir šāds – lai uzturētu dzīvību sevī, ķermenim ir nepieciešama enerģija. Jo šīs enerģijas slimajos ķermeņa orgānos un visā ķermenī ir vairāk, jo ātrāk ķermenis spēj sevi atjaunot. Tas, ko mēs uzskatām par brīnumainu izdziedināšanos, nav nekas vairāk kā organisma pašatjaunošanās ātruma palielināšanās. Šāda dziedināšana nav nekas paranormāls, vienkārši cilvēki slikti zina dažas likumsakarības.

Tas, ka fiziķi vēl joprojām nespēj uzkonstruēt apratūru, kas ļautu tiešā veidā izmērīt civēka prānas līmeni, nenozīmē ka prāna neeksistē.

Mūsdienās jau ir radīta speciāla aparatūra, kas ļauj netieši izmērīt prānas daudzumu organismā. Esi ievērojusi, ka bērni spēj pavadīt kustībā visu dienu un ka bērniem ievainojumi un lūzumi sadzīst ātrāk nekā vecāka gada gājuma cilvēkiem? Tā izpaužas fakts, ka bērniem ir lielākas perinatālās enerģijas rezerves.

– Ko var izdziedināt ar prānoterapijas palīdzību?

Vecāki vairumā gadījumu var pat neapzināti pazemināt paaugstinātu ķermermeņa temperatūru bērnam dažu stundu laikā un izdziedināt viņu 2–3 dienu laikā.

Ar prānoterapijas palīdzību var atvieglot vai pilnībā likvidēt galvassāpes, vēdera sāpes pie meteorisma, zobu sāpes, muskuļu sāpes. Turklāt sāpes būtiski samazināsies faktiski uzreiz!

Vairumā gadījumu klepu un saukstēšanos var izdziedināt 1–2 dienu laikā, bet caureju – dažu stundu laikā.

Pie smagām saslimšanām acīm, aknām, nierēm, sirdij stāvokli var jūtami uzlabot dažu seansu laikā, bet dažu mēnešu laikā izdziedināt pilnībā.
Jāpiebilst, ka lietot šo metodi var ikviens, taču, lai gūtu panākumus, cilvēkam, kas šo tehniku grib pielietot, ir jāapgūst vismaz tās pamati.