Viņš arī pievienojās amerikāņu zinātnieka Karla Seigana teiktajam - ja Visums būtu pilnīgi tukšs, tad tajā nebūtu nekādas loģikas un jēgas. Vilks uzsvēra, ka pēdējā laikā ir ļoti daudz argumentu par to, ka tādi paši apstākļi, kādi ir uz Zemes, ir arī citur Visumā, līdz ar to - kāpēc lai tur nevarētu izveidoties dzīvība.

"Es iekšēji esmu pārliecināts, ka dzīvība kosmosā pastāv. Nu bet tā ir jāatklāj. Un es tomēr ticu pie sevis, ka manas dzīves laikā vēl šāds paziņojums nāks," teica Vilks.

Latvijas astronomi - labā līmenī

"Tiek pētītas zvaigznes, kuras ir salīdzinoši vecas. Saule ir pusmūža zvaigzne, bet diezgan daudz pārmaiņu notiek ar zvaigznēm, kad tās nosacīti aiziet pensijā," skaidroja Vilks.

Un tas ir laika posms, kas interesē Latvijas astronomus. Viņi to pēta, turklāt starptautiski labā līmenī. Tiesa gan, tā esot šaura joma, taču Latvijas astronomijā ir ļoti labi speciālisti, kas dod pienesumu tieši pasaules zinātnē.

Cits piemērs saistīts ar zemes mākslīgo pavadoņu novērošanu, kur, novērojot zemes mākslīgos pavadoņus, iespējams precizēt ne tikai to, kur un kurā brīdī tie atrodas kosmosā, bet pēc tam iegūt papildu informāciju par Zemi - kāda ir okeāna virsma, kā noteikt dažādu vietu kooridnātas.

Kā trešo piemēru viņš minēja satelītu "Venta 1", kas tuvojas savam palaišanas brīdim un kura izstrādē aktīvi piedalījās Ventspils augstskolas studenti.

Vilks atzina, ka profesionālo astronomu Latvijā nav daudz un viņu kļuvis tikai mazāk. "Daži jaunie cilvēki, kas izstudē astronomijas jomā, lielākties atrod darbu ārvalstīs vai nesaistās ar astronomiju. Tāda ir patreizējā astronomu bēda," vērtēja pētnieks.

Pēc viņa teiktā, situācija kopumā saistīta ar to, ka zinātnes finansējums Latvijā ir neliels. Tas ir noteicošais faktors. "Ir citas jomas, kurās ir vieglāk atrast kādus projektus, kas izpaužas tieši lietišķā jomā. Piemēram, labi panākumi Latvijai ir jaunu zāļu radīšanā. Astronomija pēc definīcijas ir tāda fundamentālā zinātne - tur ir daudz grūtāk atrast, kā mēs to kosmosu rīt pielietosim tautsaimniecībā. Gandrīz nevaru iedomāties konkrētus piemērus, vienīgais, ka var izteikt prognozes par saules aktivitāti - kā uzliesmojums var astaukties uz mūsu dzīvi," sprieda Vilks.

Taču, no otras puses, esot gana daudz cilvēku, kas interesējas par astronomiju, darbojas Astronomijas biedrība, kas regulāri pulcējas. Lai gan šķiet, ka visu informāciju mūsdienās var atrast internetā, tomēr vajadzīga dzīvā saikne, atzina pētnieks.

Zeme ir cilvēces šūpulis, bet nevar mūžam dzīvot šūpulī

Runājot par pēdējā laika atklājumiem pasaulē, Vilks sprieda, ka paies vēl vairāki gadi, līdz izdosies apstiprināt vai noliegt devītās planētas eksistenci, jo tā atklāta ar modelēšanas palīdzību. Taču tas liekot domāt par to, ka ar modelēšanu varētu parādīt, ka varbūt vēl kādu lielu planētu Saules sistēmā var atrast. "Kur devītā, varētu būt arī desmitā," teica Vilks.

Viņš arī kā saprātīgu vērtēja angļu zinātnieka Stīvena Hokinga viedokli, ka cilvēkiem tuvākajos tūkstoš gados jānonāk līdz tam, lai apdzīvotu citas vietas izplatījumā.

"Te atkal var citēt vēl vienu klasiķi Konstantīnu Cialkovski, ka Zeme ir cilvēces šūpulis, bet nevar mūžam dzīvot šūpulī. Vienīgais, grūti to reāli izdarīt, tāpēc ka pirmie pilotējamie lidojumi uz Marsu varētu notikt varbūt pēc 20 gadiem. Uz tādām reālām kolonijām Saules sistemā nāksies gaidīt varbūt kādus 50 gadus," vērtēja Vilks.

Viņš gan piebilda, ka šobrīd ļoti strauji attīstās privātā kosmonautika un, ja parādīsies konkurence, tad privātie kosmiskie kuģi var kļūt lētāki, ātrāki un ātrāk sasniegt Marsu nekā valdības programmās veidotie. "Tā kā cilvēkiem laikam ir jādomā par šo kolonizēšanu, kaut arī tas ir grūti un riskanti."

Savukārt, runājot par Holivudas filmām, kas pievērsušās kosmosa jomai, pētnieks atzina, ka tās kļuvušas zinātniski precīzākas.

"Bija periods, kad taisīja tādas katastrofu filmas kā "Armagedons", kas bija ļoti neatbilstošas realitātei, bet pēdējā laikā Holivudas scenāristi, režisori bieži pieaicina NASA konsultantus," vērtēja Vilks.

Piemēram, filma "Starp zvaigznēm" esot bijusi ļoti precīza no astrofizikas viedokļa. Līdzīgi arī stāsts filmā "Marsietis", attēlojot, kāds var izkatīties cilvēks uz Marsa pēc kadiem 20-30 gadiem. "Arī šādu katastrofu nevar izslēgt, un izdzīvošanas cīņa ir diezgan reāla parādīta," sprieda pētnieks. Turpretī filmā "Gravitāte", kas neprecīzi iztulkota latviski, bijusi ļoti daudzu neticamu notikumu virkne. Pēc viņa teiktā, aktrises Sandras Bulokas varone attēloto notikumu ķēdīti varētu iziet un izglābties tikai tad, ja būtu "super veiksminiece".

Viņš atzina, ka, skatoties filmu mājās, varot sākt komentēt neprecizitātes, taču kinoteātrī gan ļaujoties skatīšanās priekam.