Cilvēkus ietver biolauks, un mūsdienu izpratnē biolauks ir torsiona lauku kopums. Termins "torsionu lauki" radies 1922. gadā, lai apzīmētu hipotētiskos fizikālos laukus, kurus rada telpas griešanās, t.i., torisonu lauki atrodas visur, kur pastāv vērpe. Griežas gan Zeme, gan Saules sistēma, gan galaktika, tādēļ torsionu lauki ir visur. Cilvēku, akmeni, koku, planētu ietver torsionu lauki, kuri mijiedarbojas savā starpā, mainot un veidojot jaunus laukus.

Torsionu lauki ir milzīga informācijas plūsma, tie veido kopēju bezgalīgu sistēmu, kurā signāla pārraides ātrums ir acumirklīgs (termins "laiks" neeksistē).

DNS

DNS un olbaltumvielas satur dzelzs atomus, līdz ar to tās ir kā antenas, kas vērstas kosmosā. Tās saņem informatīvas norādes, kā jāizskatās cilvēkam, augam, dzīvniekam. Cilvēka ģenētiskais aparāts ir faktiski tāds pats kā augļu mušiņām, sliekām, mērkaķiem, – t.i., olbaltumi ir visiem organismiem vienāds darba komplekts, kas veic vielmaiņu (metabolismu), bet torsionu lauku informācija nosaka, tieši kādā secībā, pēc kādas olbaltuma matricas (RNS) tiks veidotas aminoskābes. Cilvēka galvenā konstrukcija ir vārds, kuram ir tieša saistība ar mūsu ģenētisko aparātu. Mūs virza garīgais ķermenis, bez tā mēs esam tikai nekārtīgu un daudzveidīgu muskuļu, kaulu u.c. savienojums.

Tu nolaid tvaiku, bet tavi bērni slimos

Ģenētiskais aparāts spēj domāt, protams, ne augstākajā līmenī, taču, vienkāršoti sakot, tas spēj saprast. DNS uztver runāto un tā jēgu, tādēļ ģenētiskajam aparātam nebūt nav vienalga, ko mēs runājam, domājam, kādas filmas skatāmies. Viss atspoguļojas viļņveida ģenētiskajā programmā, kas maina katras šūnas pēctecību vienā vai otrā virzienā.

Vārdus var iedomāties kā elektromagnētiskās svārstības, kuras tieši ietekmē DNS molekulu īpašības un struktūru. Tieši šīs molekulas atbild par pēctecību. Ja runa piesātināta ar negatīviem vārdu virknējumiem, DNS struktūra sāk modificēties un pēcnācējiem tiek nodota jau izkropļotā veidā. Šādu negatīvu īpašību uzkrāšanos var saukt par "pašlikvidācijas programmu".

Bioloģijas zinātņu kandidāts Pjotrs Garjajevs uzskata, ka ar vārda un runas (tātad – ar domas palīdzību, jo runa ir domas rezultāts) cilvēks kā tēlnieks veido savu ģenētisko aparātu un attiecīgo informāciju nodod nākamajām paaudzēm. Ja šī informācija ir negatīva, no paaudzes paaudzē lavīnveidīgi pieaug pašiznīcinošās informācijas daudzums.

* Zinātni, kura nodarbojas ar cilvēka apziņas procesu izpēti un savas dzīves vadīšanas iespējām, sauc par kvantu psiholoģiju. Šis termins radies 20. gadsimta pēdējā desmitgadē, un tā tautās nesēju rindās var minēt tādus pazīstamus vārdus, kā ASV Kvantu psiholoģijas institūta dibinātāju Stīvenu Volinski, pētniekus un grāmatu autorus Robertu Antonu Vilsonu un Andreju Ņefedovu.