Vai gan tīra labībiņa
Aug visās druviņās?
Vai tie visi labi ļaud's,
Kas cilvēka vārdu nes?

Ja vēlamies harmonisku dzīvesveidu un attiecības, tad jāsāk no sevis. Viss atkarīgs no šā brīža dzīvesveida, mērķa un ideāliem. Ja galvenais dzīvē ir dvēseliskums un pilnveidošanās, tad dzīvesveids pats no sevis piekoriģējas šīm prioritātēm un saved mūs kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.

Mums (kā jau Dieva daļiņām) piemīt visas pozitīvās īpašības pēc būtības, jo tāda ir dvēseles daba. Problēma tikai tā, ka, iemiesojoties Zemes dzīvē, labās īpašības pārklājas ar ilūzijas plīvuru – smalku mentālu piesārņojumu. Un, piesārņojumam augot, parādās negatīvās īpašības. Vienīgais ilūzijas pluss ir tāds, ka mums ir iespēja dzīvot savu iedomu pasakā un neredzēt realitāti tādu, kāda tā ir īstenībā.

Tas nozīmē, ka mēs objektīvi neredzam arī savu raksturu. Mēs spēlējam šeit lomas, paliekot saldajā ilūzijas enerģijā. Taču, pieaugot ilūzijai, aktivizējas arī pretpols – negatīvās īpašības. Progresējot negatīvajām īpašībām, dvēselei kļūst aizvien sliktāk un sliktāk. Redzot pasauli greizajā spogulī, dvēsele saņem sitienus. Greizais spogulis kļūst vēl greizāks, ilūzija pieaug, un cilvēkam parādās tieksme uzgrūst vainu citiem. Viņš lād apkārtējos par sev nodarītām sāpēm. Tā tas var turpināties līdz pilnīgai degradācijai, jo šāda kritika piesaista kritizējamo cilvēku negatīvo enerģiju un iezīžas mūsos, liekot ciest arī par tiem, kurus aprunājam.

Izkopjot savu raksturu, to disciplinējot, sliktās īpašības sāk "izbalēt", un cilvēkam parādās spēks pārvarēt dzīves grūtības – viņš sāk rīkoties pareizāk un caur to piesaista veiksmi.

Četras vissvarīgākās īpašības, kuras mūs padara par cilvēka vārda cienīgām radībām, ir patiesums, tīrība, iejūtība un mērenība.

Šīs četras pieminētas vēdās kā svarīgākās harmoniskai dzīvei. Ja iztrūkst kāda no šīm īpašībām, cilvēks, pēc vēdu kritērijiem, netiek uzskatīts par saprātīgu. Šīs četras īpašības ir kā četri stūri mājai. Visi četri vienādi svarīgi. Attīstot vienu, pašas no sevis attīstās arī pārējās īpašības. Piemēram, tas, kurš ir iejūtīgs pret citiem, nespēs būt nepatiess pret sevi. Savukārt patiess cilvēks nespēs būt alkatīgs, jo intuitīvi saprot alkatības sekas un pats sev nosaka mēru, robežu.

Aplūkosim katru īpašību sīkāk.